Par medicīnisko parazitoloģiju sauc zinātni, kurā pētī parazitāros vienšūņus, kuri izraisa patogenitāti – cilvēka saslimšanu ar parazītiem. Parazitoloģija ir divu organisku kopdzīves forma, kurā abi organismi atrodas saistībā ar apkārtējo vidi un viens ar otru. Taču viens no organismiem savu dzīvi vada uz saimnieka organisma „rēķina”. Par parazīta saimnieku sauc organismu, uz kura tas pavada visu savu dzīvi vai arī kādu noteiktu laiku, kā ir parazīta barošanās avots. Dažādām parazītiskām formām ir raksturīga saimnieku organismu maiņa dažādos dzīves periodos. Tāpēc parazītiem ir definitīvais jeb īstais saimnieks un pagaidu vai starpsaimnieks.
Parazītiem piemīt ļoti augsta vairošanās spēja ar dzimumvairošanos vai hermafrodītismu. Dažām parazītu sugām ir raksturīga bezdzimumvairošanās. Tie vai nu dzemdē oliņas vai arī ir dzīvdzemdētāji. Ir raksturīga arī pašapaugļošanās.
Parazīti iedalās īstajos, kuri nespēj izdzīvot bez saimnieka organisma, un neīstajos, kuri var kādu laiku izdzīvot nonākot uz cita organisma, t.i., citā vidē. Arī ņemot vērā parazītu dzīves vietu, tie iedalās kā pagaidu parazīti un pastāvīgie parazīti. Pagaidu parazīti ir, piemēram, ērces, odi, tie uz saimnieka ķermeņa pavada tik daudz laika, cik nepieciešams to barošanās laikam. Pastāvīgie parazīti uz saimnieka organisma pavada vai nu visu savu dzīvi vai arī tikai kādu noteiktu tās ciklu, piemēram, kāpuri vēlāk dzīvo brīvi, nesaistīti ar saimnieka organismu.
Parazīti atšķiras ar to, kurā vietā uz saimnieka tie dzīvo. Ir parazīti, kuri dzīvo ārpusē un tos sauc par ektoparazītiem, tie pārsvarā ir asinssūcēji – ērces, odi, dunduri.…
