Konspekts
Eksaktās un dabaszinātnes
Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
Medicīniskā parazitoloģija-
Medicīniskā parazitoloģija
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Malārija (Malaria) | 4 |
2. | Amebiāze (Amoebiasis) | 5 |
3. | Lamblioze (Lambliosis) | 6 |
4. | Triponosomozes | 7 |
4.1. | Āfrikas tripanosomiāze | 7 |
4.2. | Amerikas tripanosomiāze | 8 |
5. | Helmintoze (Helminthoses) | 9 |
5.1. | Fascioloze (Fasciolosis) | 9 |
5.2. | Cērmes (Ascaris) | 10 |
5.3. | Enterobioze (Enterobiosis) | 11 |
5.4. | Lentenis (Cestoidea) | 12 |
5.4.1. | Platais lentenis (Disphyllobthrium latum) | 12 |
5.4.2. | Pundurlentenis (Hymenolepis nana) | 13 |
5.4.3. | Vērša lentenis (Taeniarhynchus saginatus)/Cūkas lentenis (Taenia solium) | 14 |
5.4.4. | Ehinokoks (Echinococcus granulosus) | 16 |
Izmantotie literatūras avoti | 18 |
5.2. Cērmes (Ascaris)
Cērmes ir veltņtārpu tipa nematožu klases parazītiski tārpi, kas ierosina askaridozi. (Neslimo.lv)
Katrai dzīvnieku sugai ir specifiskas cērmes, kas cilvēka organismā nevar attīstīties. Atsevišķos gadījumos tās var migrēt pa mazo asinsrites loku un plaušām. (Neslimo.lv)
Cilvēka organismā parazitē cilvēka cērmes (Ascaris lurnbricoides). Tās ir 15—45 cm gari, iedzelteni, sārti vai tumšsarkani tārpi. Tēviņi parasti mazāki par mātītēm. Ķermeņa pakaļējais gals tiem āķveidā saliekts, mātītēm nosmailināts. (Neslimo.lv)
Cērmes parazitē tievajā zarnā, barojas ar tās saturu un ar gļotādas epitēliju, retumis nokļūst arī citos orgānos, piem., aknās, aizkuņģa dziedzerī, lielajos asinsvados. Ar cērmēm invadēti apm. 600 milj. zemeslodes iedzīvotāju, mērenā klimata joslas apstākļi ir labvēlīgi šo parazītu olu attīstībai ārējā vidē. Zarnās mātīte diennaktī izdala apmēram 240 000 olu, kas kopā ar izkārnījumiem nonāk ārējā vidē. (Neslimo.lv)
Vietās, kur slikti sanitarie apstākļi, ar izkārnījumiem tiek piemēslota augsne dzīvojamo māju apkārtnē, augļu un sakņu dārzos, arī lopu novietnēs. (Neslimo.lv)
Atkarībā no temperatūra un mitruma (nobriešanas efektīvā temperatūra 12—36°, minimālais mitruma daudzums — 8%) olās attīstās kāpuri. Process ilgst 1—3 mēn. Nobriedušas cērmes olas augsnē praktiski sastopamas visu gadu. Tomēr iedz. visbiežāk invadējas jūlijā un augustā, kad uzturā daudz svaigu dārzeņu un ogu, jo cilvēka organismā cērmes olas nonāk kopā ar piesārņotu augsni, dārzeņiem, ogām, augļiem, no netīrām rokām, retāk ar ūdeni un putekļiem. Tievajā zarnā no olas izšķiļas dažas mm desmitdaļas garš kāpurs, kas drīz vien ieurbjas zarnas gļotādā un nonāk asinīs. Sākas kāpuru migrācija pa mazo asinsrites loku. 6—10 dienās kāpuri izceļo caur aknām, sirdi un pa plaušuartērijām nonāk plaušu kapilāros, izurbjas caur to sienām un nokļūst alveolās. Tālāk tie migrē pa gaisa vadīšanas ceļiem uz augšu un nonāk elpvadā, pēc tam ar gļotām mutes dobumā, sajaucas ar siekalām un tiek norīti otrreiz. Tikai tad sāk attīstīties pieauguši parazīti. (Neslimo.lv)
…
Ievads Parazitoloģija ir zinātne, kas pēta parazītus, to biologiskos attīstības ciklus, izplatību un tās atkarību no dažādiem ārējās vides faktoriem, kā arī parazītisma daudzveidīgās izpausmes, parazīta un tā saimnieka mijiedarbība. Parazitaloģijas galvenais uzdevums ir parazītu apkarošanas principu un metožu izstrādāšana, kā arī parazītu ierosināto slimību ārstēšana un profilakse. Atbilstoši lielākajām parazītisko organismu sistemātiskajām grupām parazitaloģija iedalās protozooloģijā (pētī parazītiskos vienšūņus), arahnoentomoloģijā (pētī ērces un kukaiņus) un helmintoloģijā (pētī parazītiskos tārpus jeb helmintus). Pēc parazītu saimniekorganisma parazitaloģija iedalās medicīniskajā, veterinārajā un agronomiskajā parazitaloģijā. Parazitoloģija cieši saistīta ar zooloģiju, epidemioloģiju, epizootoloģiju uu citām biololoģijas un medicīnas zinātnēm. Invāzijas slimības Cilvēku un dzīvnieku slimības, ko ierosina parazīti, kuri pieder pie dzīvnieku valsts vienšūnu (protozoa), plakantārpu (plathelminthes), veltņtārpu (nemathelminthes) un posmkāju (arfhropoda) tipiem. Pēc tā, pie kāda dzīvnieka tipa, klases vai grupas pieder slimības ierosi, invāzijas slimības iedala protozoozēs (ierosina vienšūņi), helmintozēs (plakantārpi un veltņtārpi — helminti) un arahnoentomozēs (posmkāji — ērces un kukaiņi). Invāzijas slimības izplatītas visā pasaulē, daudzas no tām, it sevišķi savlaicīgi nediagnoscētas, ir bīstamas un dažkārt beidzas ar slimnieka nāvi, piemēram, malārija, amebiāze, ankilostomidozes, trihineloze. Latvijā biežāk sastopamās invāzijas slimības ir lamblioze, toksoplazmoze, enterobioze, askaridoze un teniarinhoze (tenidozes).
Koledžas darbs.
-
Helmintozes pārtikā
Konspekts5 Anatomija, veselība, medicīna, higiēna, Bioloģija
- Medicīniskā parazitoloģija
-
Sociālā rehabilitācija
Konspekts9 Sociālais darbs, Anatomija, veselība, medicīna, higiēna
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Helmintozes pārtikā
Konspekts augstskolai5
-
Sociālā rehabilitācija
Konspekts augstskolai9
-
Tiesu psihiatrija - kursa konspekts
Konspekts augstskolai41
-
Medicīna un tās galvenās nozares
Konspekts augstskolai4
-
Tiesu psihiatrija
Konspekts augstskolai78