Jautājumi:
1. Kāda atšķirība cilvēka psihei bija viduslaikos un kāda mūsdienās?
2. Kādā veidā zintnieki, dziednieki, pareģi ārstē dvēseli?
3. Kurā gs. cilvēkus ārstēja ar pašsuģestiju?
4. Vai mainoties medicīnai tika atstāts iespaids uz personību?
(+ piemērs no muzeja ekspozīcijas, kas pārliecināja)
Atbildes:
1. Svarīgākās atšķirības cilvēka psihē iezīmē tas, ka viduslaikos valdošo lomu zinātnēs, ekonomikā, politikā un kultūrā ieņēma plašā un visaptverošā baznīcas struktūra, tādēļ zinātnes kā tādas ārpus baznīcas didaktiskas neparādās, tai skaitā psiholoģija. Tieši baznīcas iejaukšanās visur veidoja krasās atšķirības cilvēka psihē viduslaikos un mūsdienās. Viduslaiku cilvēka psihei raksturīgākais ir nospiestība, mazvērtība, niecīgums, bezrūpība, pat nicinājums, jo tā tiek uzskatīta par viscaur grēcīgu, turklāt tā ir pakļauta baznīcai un dievam. Cilvēka psihe viduslaikos ir apspiesta, tā nav brīva un netiek ļauta brīva izpaušanās, kas, protams, spēcīgi ietekmē cilvēka būtību, jo priekšstati par cilvēka psihi saglabājušies no vēsturiskiem kultiem, reliģijām un filozofijām, kuros psihe tiek nostādīta kā parastam cilvēkam neaizsniedzama, neizprotama un pārāka par viņa zināšanām un kompetenci – kā dievišķā daļa.
Gadsimtiem ritot(vēlīnajos viduslaikos), parādās iezīmes jaunai ideoloģijai, kas tiecas nošķirties no viduslaiku cilvēka psihei kaitīgā (kari, didaktika, teoloģija, dogma, nāve, slimības) un palēnām tuvināties mūsdienīgāka cilvēka psihei.
Mūsdienās cilvēka psihe, paša cilvēka būtība nostādīta par būtiskāko ikvienā dzīves jomā, kas, pretēji viduslaikiem, rada brīvu, atraisītu, radošu un patstāvīgu psihi. Tas pamatojams ar zinātņu attīstībām, kas ieņem nozīmīgu lomu, un cilvēks apzinās savu nozīmi, varēšanu un iespējas, piemēram, slimības gadījumā apmeklē kompetentu ārstu, zinot, ka viņam tiks palīdzēts, nevis, pametot novārtā savu ķermeni un tiecoties pēc reliģiskām atziņām, paļaujas uz ticību, bezspēcību un nolemtību, tā padarot sevi(psihi) nevērtīgāku un niecīgāku.
…
