Psihologi par agrīno bērnību sauc bērna attīstību no 1 līdz 3 gadu vecumam. Šim periodam ir jāveltī vislielākā uzmanība, jo šajā laikā sāk attīstīties bērna personības galvenās kvalitātes, tādas kā ES koncepcija, pašvērtējums, saskarsmes prasmes un iemaņas, sociālās lomas uz atdarināšanas un empātijas pamata, kā arī priekšmetu funkcionālā apguve atbilstoši sociālajām semiotiskajām nozīmēm, priekšmetu nosaukumu apguve, egocentriskās runas apguve.
3 gadu vecumā bērna atmiņa, uztvere, uzmanība, domāšana iegūst vairāk pieaugušiem cilvēkiem raksturīgu īpatnību, nekā tas bija līdz šim, bērns iemācās izziņas procesus izmantot aktīvi — pats savu "iekšējo shēmu" kontekstā, ko pauž runā un saskarsmē. Runas attīstība ir saistīta ar visu kognitīvo procesu attīstību, ES apziņa — ar personības attīstības jaunu fāzi.
Runu bērni apgūst apbrīnojami ātri, īpaši pēc tam, kad viņi ir sākuši paši izrunāt pirmos vārdus. 2,5 gadu laikā bērna runa attīstās no pašiem primitīvākajiem izteicieniem līdz prasmei
apzināti izteikt noformulētu domu ātra tempa un gramatiski pareizos teikumos. īsumā to var attēlot šādā sistēmā:
1. gads - pirmie apzinātie vārdi (mamma, papa vai tēta, jā vai nē u. c);
1,5 gadi - divu vārdu kombinācijas (mans suns, dzert sulu u. tml., protams, savā bērna fonētikā);
no 2 līdz 2,5 gadiem - garāki izteicieni, piemēram, "tāpēc Jānis raudāja", "liec zīmuli", "kas tas ir";
3 gadi - runu veido teikumi, bērni sarunājas, bet ne vienmēr atbild.
Tātad, sākot ar pirmā gada beigām, bērniem jau ir izveidojušies priekšstati, kas ir kas tuvākajā apkārtnē un kā to sauc, — par rotaļlietām, par ķermeņa daļām, ēdienu utt., taču lietu nosaukumu un nozīmju izpratne ir sašaurināta, bērni izprot atsevišķas lietas, ne kopsakarības un nianses. …