Mazā grupa kā sociāla sistēma

Mazās grupas iezīmes ir šādas: bieža un intensīva cilvēku mijiedarbība, tiešs savstarpējais kontakts, kopējas piederības un līdzības normas un savstarpējās lomas, kopējas piederības un līdzības izjuta. Parasti mazās grupas mēdz dēvēt par efektīvām grupām kurā var tikt pārstāvētas visas grupas dalībnieku lomas. Tādas kā vadītājs un līderis, izrīkotājs, ideju ģenerators, novērotājs, resursu meklētājs, ierindas darbinieks, komandas saliedētājs, pabeidzējs.[1, 190-198]
Kā vienota grupas definējuma nav, tā arī vienota mazo grupu definējuma nepastāv. Piemērām, sociālpsihologs H.Dirks par mazo grupu nosauc psiholoģiski vienotu sociālu šūniņu, kuras locekļi ir mērķtiecīgi saistīti un atkarīgi cits no cita. Grupa ir dinamiski noslēgts cilvēku kopums, kura locekļi ir saistīti kopā ilgāku laiku. Šai laikā katrā grupā rodas savas intereses, paradumi, tradīcijas, uzvedības stereotipi, kurus grupas locekļi apgūst un kuri atšķir šo grupu no citām grupām. Dirks akcentē, ka grupu raksturo dinamisks mijiedarbības process starp tās locekļiem, un grupa vienmēr nozīmē kaut ko vairāk nekā indivīdu summa. [2,85]
Krievu zinātnieks V.Gavrilovs uzskata, ka mazās grupas pazīmes ir šādas:
1.Mazā grupa ir relatīvi stabils sociāls veidojums, noteikta sociālās mijiedarbības sistēma.…