Pirmā daļa sākas ar to, ka Annuža aizved uz skolu Anniņu( Kaspara un Lienas meita).
Notiek atgriešanās laikā.
Divas tuvu kaimiņos dzīvojošas ģimenes- Gaitiņi un Oļiņi, kuru attieksmju tēlojums, manuprāt, veido vienu sižeta līniju romānā. Jura dienā Annuža ar mazo lienu satiek Ilzi un dodas līdzi viņai un viņas ģimenei, lai turpmāk dzīvotu kopā Irbēnos.
Tā paša gada vasarā, siena vākšanas laikā, Ilzes kaimiņa Oliņu mājā, pēc pērkona spēriena notiek ugunsgrēks,
„Lietus sāka stipri līt, un drīz ieraudzīja Oliņš, uz kaudzes stāvēdams,
dūmus ceļamies aiz kalna taisni pret Irbēniem.” (32.lpp)
Tajā sadeg Annužas auklētā Liena, taču viņa izglābj Oliņa meitu Trīni. Viņa uzdod izglābto Trīni par Lienu, jo baidījās no tā, ka varētu atgriezties Lienas īstā māte( bagāta jaunkundze), lai atgūtu savu meitu.
Gadus divdesmit vēlāk Liena ir kļuvusi par Oliņu audžumeitu un iemīlējusi Ilzes dēlu Kasparu. Slātavieši un čangalieši, atgriežoties no tirgus ar sapirktajām aitām, krogā vāra kopzupu, lielās, ķildojas un ātri izlīgst. Tuvojas mērnieku laiki.
Ilze saslimst un nomirst, un viņas bērēs sanāk daudz ļaužu,
„Tur tad uz dievvārdu brīdi sanāk bez radiem arī kaimiņi un pazīstami, zināms,
pie cienījamiem un mīļiem aizgājušiem ar vienu vairāk, un tā arī uz Ilzes
izvadīšanu bij sanākuši Irbēnu kaimiņi.” ( 94.lpp)…