-
Materiālmācība metālapstrādātājiem
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | IEVADS | |
2. | METĀLU KRISTĀLISKĀ UZBŪVE | |
3. | SAKAUSĒJUMU KRISTALIZĀCIJA | |
4. | METĀLU ĪPAŠĪBAS | |
DZELZS-OGLEKĻA SAKAUSĒJUMI | ||
TĒRAUDU IEGŪŠANA | ||
5. | ČUGUNA KLASIFIKĀCIJA | |
6. | OGLEKĻA TĒRAUDU KLASIFIKĀCIJA | |
OGLEKĻA UN MAZLEĢETIE INSTRUMENTU TĒRAUDI | ||
7. | LEĢĒTIE KONSTRUKCIJU TĒRAUDI | |
8. | SPECIĀLIE LEĢĒTIE TĒRAUDI | |
9. | TĒRAUDU TERMISKĀ APSTRĀDE | |
10. | TĒRAUDU ĶĪMISKI TERMISKĀ APSTRĀDE | |
11. | STIEPES PĀRBAUDE | |
12. | CIETĪBAS PĀRBAUDE | |
13. | STIGRĪBAS PĀRBAUDE | |
14. | NOGURUMA (ILGIZTURĪBAS) PĀRBAUDE | |
15. | TEHNOLOĢISKĀS PĀRBAUDES | |
16. | CIETSAKAUSĒJUMI | |
17. | KRĀSAINO METĀLU KONSTRUKCIJU MATERIĀLI | |
18. | VARŠ UN TĀ SAKAUSĒJUMI | |
19. | BRONZAS MINERALKERAMIKA, BORA NITRĪDI UN DIMANTI | |
20. | ABRAZĪVIE MATERIĀLI | |
21. | METĀLU KOROZIJA UN CĪŅA PRET TO | |
22. | NEMETĀLISKIE MATERIĀLI |
Metāli un sakausējumi bija zināmi jau tāla senatne, un ziņas par tiem tika uzkrātas gadsimtiem ilgi. Tām bija milzīga nozīme sabiedrības materiālajā un kultūras izaugsmē, jo tās kļuva par pamatu visu tautsaimniecības nozaru attīstībai. Nepārtraukti augošā prasība pēc metālu un sakausējumu uzlabošanas noteica jaunas zinātnes - metālmācības rašanos un attīstību. Arvien plašāk sāka izmantot nemetāliskos materiālus, kas ir patstāvīgu materiālu grupa ar noteiktām īpašībām.
Materiālmācība ir zinātne, kas pētī sakarības starp metālu, sakausējumu un nemetālisko materiālu sastāvu, uzbūvi un īpašībām, kā arī sakarības starp tām izmaiņām, kas rodas mehāniskas, ķīmiskas un termiskas iedarbības rezultātā.
Svarīgākā materiālmācības dala ir metālmācības. Metālmācības pamatojas galvenokārt uz tādām zinātnes nozarēm kā fizika un ķīmija. Tajā pašā laikā metālmācības (arī Materiālmācība) ir tehnoloģisko procesu teorētiskā bāze: metālu un sakausējumu ražošanai un termiskai apstrādei, liešanas
tehnoloģijai, metālu spiedienapstrādei, metināšanai, apstrādei ar griezējinstrumentiem u.c.
Zemes garozā visizplatītākie metāli ir alumīnijs (7% pēc svara) un dzelzs (5%).
Ķīmiskos elementus iedala divās grupās — metālos un nemetālos (metaloīdos).
Metālu raksturīgākā īpašība ir metālisks spīdums lūzumu vietās. Lielākā daļa metālu ir kaļami. Vadoties pēc šīm īpašībām, pirms vairāk nekā 200 gadiem M. Lomonosovs deva šādu metāla definīciju: «Par metālu sauc gaišu ķermeni, ko var kalt.»
Vēlāk noteica ari citas raksturīgas metālu īpašības: laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, spēja sametināties, pakļauties velmēšanai, vilkšanai. Visi metāli, izņemot dzīvsudrabu, parastos apstākļos ir cieti ķermeņi.
Tātad par metāliem sauc ķīmiskus elementus, kuru raksturīgas īpašības ir necaurspīdīgums, spīdums, laba siltumvadītspēja un elektrovadītspēja, bet daudziem metāliem arī kaļamība un metināmība.
Ķīmisko elementu izplatība zemes garozā.
Uzdevums:
1.Nosakiet metālu raksturīgākās īpašības?
2.Ko sauc par metāliem?
3.Kas ir materiālmācība?
1. Kura no piedāvātajām īpašībām nav raksturīga metāliem?
1.labas elektroizolācijas īpašības;
2.specifisks spīdums;
3.augsta elektro un siltumvadītspēja;
4.laba kaļamība.…
1. IEVADS 2. METĀLU KRISTĀLISKĀ UZBŪVE 3. SAKAUSĒJUMU KRISTALIZĀCIJA 4. METĀLU ĪPAŠĪBAS 5. DZELZS-OGLEKĻA SAKAUSĒJUMI 6. TĒRAUDU IEGŪŠANA 7. ČUGUNA KLASIFIKĀCIJA 8. OGLEKĻA TĒRAUDU KLASIFIKĀCIJA 9. OGLEKĻA UN MAZLEĢETIE INSTRUMENTU TĒRAUDI 10. LEĢĒTIE KONSTRUKCIJU TĒRAUDI 11. SPECIĀLIE LEĢĒTIE TĒRAUDI 12. TĒRAUDU TERMISKĀ APSTRĀDE 13. TĒRAUDU ĶĪMISKI TERMISKĀ APSTRĀDE 14. STIEPES PĀRBAUDE 15. CIETĪBAS PĀRBAUDE 16. STIGRĪBAS PĀRBAUDE 17. NOGURUMA (ILGIZTURĪBAS) PĀRBAUDE 18. TEHNOLOĢISKĀS PĀRBAUDES 19. CIETSAKAUSĒJUMI 20. KRĀSAINO METĀLU KONSTRUKCIJU MATERIĀLI 21. VARŠ UN TĀ SAKAUSĒJUMI 22. BRONZAS 23. MINERALKERAMIKA, BORA NITRĪDI UN DIMANTI 24. ABRAZĪVIE MATERIĀLI 25. METĀLU KOROZIJA UN CĪŅA PRET TO 26. NEMETĀLISKIE MATERIĀLI
- Kompozītmateriāli
- Materiālmācība metālapstrādātājiem
- Rokdarbu metodika
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Kompozītmateriāli
Konspekts augstskolai4
-
Rokdarbu metodika
Konspekts augstskolai4
-
Kancerogēnas, mutagēnas un teratogēnas vielas vidē. Endokrīno sistēmu degradējošas vielas
Konspekts augstskolai1
-
Speciālās nozīmes šķiedras
Konspekts augstskolai10
-
3A grupas elementi
Konspekts augstskolai3