Bērna attīstību Ļ. Vigotskis raksturo kā stadiālu procesu. Katrā no attīstības stadijām kāda no psihes funkcijām ir dominējošā. Svarīgi ir katrā vecumposmu nodrošināt iespējas attiecīgās psihes funkcijas attīstībai. To nosaka bērna un apkārtējās vides attiecības, ko L. Vigotskis nosaucis par "attīstības sociālo situāciju". Katrā attīstības periodā tiek izvirzīts "centrālais jaunveidojums", kas raksturo jauno funkciju, kura bērnam vēl neizpaudās iepriekšējā attīstības stadijā.
Ļ. Vigotskis izdala vairākus bērna attīstības periodus, no kuriem uz šajā pētījumā aplūkoto vecumposmu attiecas trīs:
1.Mazbērna vecums;
2.Agrā bērnība;
3.Pirmsskolas vecums.
Ļ. Vigotskis bērna izziņas attīstībā īpašu lomu piešķir sociālajai videi. Sociālā un kultūrvide, kurā notiek bērna attīstība, nosaka tās stimulus. Lai palīdzētu bērnam mācīties, pēc Ļ. Vigotska domām nepieciešams noteikt, kāda ir bērna patreizējā attīstības pakāpe un bērna potenciālo attīstību (ko bērns spēj, darbojoties kopā ar pieaugušo). Atšķirību starp šīm divām pakāpēm Ļ. Vigotskis nosaucis par "tuvākās attīstības zonu". Šāds bērna attīstības traktējums būtiski izmainīja priekšstatus pedagoģijā par mācību procesa orientāciju. Līdz tam valdīja uzskats, ka mācību process jābalsta uz bērna prāta attīstību konkrētajā vecumposmā. Ļ. Vigotska piedāvāta pieeja orientē mācību procesu uz "tuvāko attīstības zonu" - tātad tam jāved bērna prāta attīstība sev līdzi.
Ļ. Vigotska kulturāli vēsturiskā koncepcija par bērna attīstību veido šī promocijas darba teorētisko bāzi tādēļ, ka akcentē gan bērna iekšējā potenciāla attīstības iespējas, radošo attīstību, ko veicina agra saskarsme ar literāriem darbiem, lasīšana priekšā, stāstīšana, lasīšanas vide ģimenē, gan sociālās vides lomu personības attīstībā. Darbā izmantota arī Ļ. Vigotska pieeja bērna radošās iztēles attīstības jautājumiem.
2. GARĪGĀS BRĪVĪBAS VEIDOŠANĀS ĪPATNĪBAS PUSAUDŽU VECUMĀ
Šīs daļas mērķis ir pamatot, kāpēc, pētot garīgās brīvības veidošanos, pievēršos tieši pusaudža vecumam, kaut arī garīgās brīvības veidošanās iespējas nav ierobežotas tikai šajā vecuma posmā kā, piemēram, fizioloģiskās izmaiņas, kas noved pie dzimumbrieduma.
Vēsturiski pusaudžu vecuma stadija kļūst arvien pamanāmāka, un, kā tas ir raksturīgi vismaz mūsu kultūrai, šī stadija ir īpašs dzīves posms starp bērnību un pieaugušo dzīvi. No malas izskatās, ka pusaudži cenšas izveidot savu – pusaudžu subkultūru.…
