Matemātisko priekšstatu veidošanos pirmajos bērna dzīves gados sekmē mazuļa sensoriskā audzināšana. Aplūkojot un aptaustot tiek noskaidrota priekšmetu forma, lielums, proporcijas un virsmas īpatnības. Cilvēka un dzīvnieka figūras var izteiksmīgāk attēlot, ja radošajā darbībā tiek ievērota noteikta secība: vispirms aptausta atbilstošo lietu (piemēram, dzīvnieka figūru) un tad to atveido apjomīgu ar plastilīnu vai mālu, to pašu figūru var arī atveidot aplikācijā un zīmējumā. Pirms radošās darbības nepieciešams ar bērnu pārrunāt redzēto un pārdzīvoto, mudināt viņu domāt, iztēloties un paredzēt, ko atveidos, kādus izteiksmes līdzekļus lietos.
No bērna ceturtā dzīves gada matemātiskajiem priekšstatiem pievēršama īpaša uzmanība, iepazīstinot mazo arī ar skaitliskām attiecībām. Bērns konkrētā situācijā veido priekšstatus par jēdzieniem daudz, maz, tikpat, vairāk, mazāk. Piemēram, pastaigās pa parku bērns var vērot putnu ģimenes, teiksim pīli ar pīlēniem, un vecāki var skaidrot, ka pīle ir viena, bet mazuļu ir daudz. Konstruēšanas rotaļās, bērns arī var izprast jēdzienus daudz un maz, jo, lai uzceltu lielu māju, vajag daudz klucīšu, bet mazai mājiņai vajag maz. Jēdzienus mazāk, vairāk, tikpat trīsgadīgs bērns apgūst sadzīvē. Vecākiem jācenšas matemātisko priekšstatu apguvi saistīt ar bērna rotaļu darbību. Piemēram, mazulim jāpasaka, vai visām lellēm pietiek leļļu karotīšu, krūzīšu un šķīvīšu. Darbojoties bērns apjēdz to, ka, ja kādai lellei pietrūkst karotīte, tad karotīšu ir mazāk nekā leļļu, ja kāda krūzīte paliek pāri, tad krūzīšu ir vairāk nekā leļļu, ja katrai lellei iznāk pa šķīvītim, tad to ir tikpat, cik leļļu. Lai pārbaudītu, vai priekšmetu vienā grupā ir tikpat, cik otrajā grupā, katram vienas grupas priekšmetam jāliek klāt otras grupas priekšmets.…
