Ievads.
Zinātniski pētnieciskā darba tēma ir “Matemātiskās spēles pamatskolai”. Šo tēmu autors izvēlējās, jo viņam tā likās interesantākā no piedāvātajām un šķita, ka būs interesanti veidot darbu par šo tēmu.
Darba hipotēze : matemātiskās spēles attīsta skolēnu loģisko domāšanu, atmiņu, risināšanas ātrumu un citas matemātiskās kvalitātes.
Darba mērķi : 1) Pierādīt izvirzīto hipotēzi.
2)Izveidot divas vai vairāk jaunas matemātiskās spēles.
3)Veikt eksperimentu ar pamatskolas skolēniem.
4)Izcelt atjautības spēļu autoru Henriju Ernestu Djudenī.
Darba pirmajā – teorētiskajā daļā autors apskata dažādas spēles. To nozīmi un kā šīs spēles attīsta pamatskolas skolēnu un citu spēlējošo personu domāšanas spējas. Darbā minēti vairāki piemēri. Šādas matemātiskas spēles ir nepieciešams spēlēt, lai attīstītu un katrā ziņā pilnveidotu sevi un lai cilvēkam, šinī gadījumā pamatskolas skolēnam, būtu vieglāk saprast matemātikas stundās notiekošo un būtu arī vieglāk iesaistīties matemātikas stundās, ja līdz šim tas nav izdevies sevišķi veiksmīgi.
Šajā darbā aprakstīta arī īsa izcila matemātikas spēļu izgudrotāja Henrija Ernesta Djudenī biogrāfija un viņa veiktie darbi, un izdomātās atjautības spēles, un uzdevumi. Autors uzskata, ka ja nebūtu šī izcilā kunga, tad diez vai pasaulē būtu zināmi un populāri daudzi no mums šodien zināmajiem, klasiskajiem matemātiskajiem atjautības uzdevumiem. Darbā minēti arī daži no šīs izcilās personas izgudrotajiem uzdevumiem.
Darba otrajā – tas ir praktiskajā daļā autors ir ieplānojis izveidot dažas spēles par konkrētām tēmām no pamatskolas kursa. Šīs spēles izmantotu kādās no pamatskolas klasēm, dodot tās spēlēt konkrēto klašu skolēniem. Spēles tiktu dotas pirms kontroldarba par attiecīgo vielu. Pēc šī kontroldarba autors veiktu aptauju starp skolēniem, kas ir spēlējuši autora veidotās spēles. Aptaujas mērķis ir noskaidrot vai skolēniem šīs matemātiskās spēles atvieglojušas kontroldarba rakstīšanu. Autors šajā procesā centīsies pierādīt to, ka viņa izveidotās matemātiskās spēles ir palīdzējušas skolēniem veikt kontroldarba uzdevumus, jo viņi spēlējot šīs spēles būs paskatījušies uz vielu no cita skatu punkta un vēlreiz atkārtojuši matemātikas vielu par ko šie skolēni mācās. Šīs spēles būs veidotas ne tikai lai ieraudzītu konkrēto vielu no cita redzespunkta, bet lai tās attīstītu skolēnu loģisko domāšanu un pārbaudes darbos par citām tēmām viņi varētu atmiņā atsaukt šīs spēles, un tās viņiem palīdzētu arī turpmāk. Šīs darbības mērķis ir pierādīt autora izvirzīto hipotēzi.
…
