31.Ileusa ārstēšana, pac. apr. Konservatīva - (ind.- dinamisks ileuss, parciāls ileuss, koprostāze, anamnēzē atkārtotas saaugumu pārdalīšana, operācijas pārliecība, ka nav strangulācija). Ārstēšana:mehāniskam ileusam – konservatīva: Atsūc kuņģa saturu, ievadot pastāvīgo aspirācijas zondi, spazmolītiskie preparati (peristaltiku stimulejošus preparātus nedrīkst!), sifona klizma (kontrindicēta, ja ir aizdomas par zarnas sienas destrukciju), koriģējošā infūzu terapija, paranefrālā, retroperitoneālā Sol.Novocaini blokāde – noņem spazmas, uzlabo trofiku.
Ja konservatīva terapija nav efektīva, to neturpina ilgāk par 2 stundām. Jebkuras izcelsmes ileusa slimniekam absolūtas kontrindikācijas konservatīvai terapijai ir pieaugoša intoksikācija un peritonīts, miserere.
Ķirurģiskā. Pirmsoperācijas sagatavošana - rehidratācija, nazogastrālā zonde, antibakt. th Operācija: zarnu dekompresija, cēloņa vai nosprostojuma likvidēšana. Pēcoperācijas th: ūdens- sāļu līdzsvara traucējumu korek.., dezintoksik., antibakt th.
32.Peritonīts, iemesli, klīniskā aina, ārstēšana. Vēderplēves iekaisums. Parasti peritonīts ir sekundārs - attīstās akūtas vēdera dobuma pataloģijas vai traumas rezultātā. Var būt infekciozs, neinfekciozs. Visbiežākais cēlonis ir bakteriālā infekcija, kas nokļūst vēdera dobumā traumas vai akūtu vēdera dobuma orgānu pataloģiju rezultātā. Klīniskā aina. Sāpes vēderā bez konkrētas lokalizācijas, var izstarot uz plecu, pacients cenšas ieņemt piespiedu stāvokli - guļus uz sāniem, ceļus pievelkot pie krūtīm. Blumberga - Ščotkina simptoms - ar pirkstu galiem pēc iespējas dziļi uzspiež vēdera sienai, tad strauji atrauj roku. Slimnieks sajūt asas sāpes pēc rokas atlaisšanas.Slikta dūša un vemšana.Temperatūra subfebrila, var būt febrila.. Ārstēšana. oblig. ķirurģ., kombinējot ar masīvu antibakteriālu un dezintoksik. th.
33.Vēd. priekšējās sienas trūču veidi un klasif., klīn. izpausmes. Trūce ir kāda orgāna, audu vai saaugumu izspiešanās caur vēd. dob. sienu. Cēloņi; 1)Vēd. priekšējās sienas iedzimta vai iegūta vājuma dēļ. 2) Var rasties, ja paaugstinās intraabdominālais spiediens, ceļot smagumus, aptaukošanās, grūtn., fiz. piepūles, klepošanas vai tuvu esoša audzēja dēļ. Klasif. pēc to atrašanās vietas: 1) cirkšņa (ingvinālā) trūce - slīpā cirkšņa trūce, taisnā cirkšņa trūce, 2) femorālā trūce, 3)nabas trūce, 4) vēdera priekšējās sienas trūce vai pēcoperācijas trūce, 5)trūces ap stomu. Trūces klasif. pēc to smaguma: 1)reponējama- izslīdējošos org. un audus var novietot atpakaļ vēd. dob. 2) nereponējama- izslīdējušos org. un audus nevar iespiest atpakaļ vēd. dob.Klīnika: sāpes trūces rajonā un vēderā. Trūce parādās slimniekam stāvot un izspīlējot vēderu.Sāpes trūces rajonā parasti ir saistītas ar fizisku piepūli, staigāšanu, straujām kustībām. Nereti rodas slikta dūša, atraugas, vēdera uzpūšanas un aizcietējums.Iesprūdusi trūce operē neatliekami.
34.Vēdera priekšējās sienas trūču ārstēš. met., apr. Ārējo vēd. sienas trūču radikāla ārstēš.ir tikai ķirurģ., jo oper. vienīgā iespēja novērst smagas komplik.: iesprūšanu, iekais.u.c. Ja trūces kompl. nav, izšķir šādus operācijas etapus: audu pāršķelšana virs trūces, trūces vārtu šķelšana, trūces maisa izdalīšana un atvēršana, trūces satura reponēšana vēd. dob., trūces maisiņa rezekcija un vēd. sienas nostiprināšana vārtu raj. izdarot plastiku uz vietējiem audiem. Ja ir kontrindik. operat. ārstēš., izmanto speciālas bandāžas, lai iekš. org. neslīdētu trūces maisā. Jāatceras, ka ilgstoši lietota bandāža veicina vēd. sienas musk. atrofiju un iekš. org. saaugumus ar trūces maisu. Pēcoper. per. jāievēro norādījumi, lai nepārstaipītu vēd. musk.
35.Žultsakmeņu slimība, komplikācijas, taktika, ārstēšanās iespējas. Izdala 3 galvenos žults destabilizācijas iemeslus: vielmaiņas traucējumus, žultspūšļa un žultsvadu gļotādas bojājumus un žults stāzi.Izšķir: pigmenta akmeņus, kaļķi saturošus akmeņus, holesterina akmeņus. Žultsakmeņu slimības 3 fāzes: 1) fizikāli ķīmiskā – holesterīna līmeņa celšanās, žultsskābju un fosfolipīdu koncentrācijas samazināšanās.2) latentā – formējas akmeņi žultspūslī, bez jebkādiem klīniskiem simptomiem. Var ilgt 5-10 gadus.3) klīniskā – parādās kalkulozā holecistīta pazīmes, kas atkarīgas no akmeņu lieluma, daudzuma un lokalizācijas. Izšķir hroniski recidivējošu slimības gaitu, kad uz samērā mierīgas norises fonā, rodas īslaicīgi paasinājumi lēkmjveidīgu sāpju veidā labajā paribē – žults jeb aknu kolika. Ja žults koliku neizdodas savlaicīgi kupēt, tā var pāriet akūtā kalkulozā holecistītā ar žultspūšļa sieniņas kataralu flegmanozu vai gangrenozu iekaisumu.
Ārstēšana: Visradikālākā hroniska kalkuloza holecistīta ārstēšana ir savlaicīga žultspūšļa izņemšana – holecistektomija.( konvencionala vai laparaskopiska). Viena no alternatīvajiem kalkuloza holecistīta ārstēšanas metodem ir ekstrakorporālā triecienviļņa litotripsija – sadrupina žultsakmeņus, nav efektīva lielo akmeņu gadījumā, pie pigmenta un kalcinētiem akmeņiem. Perorāla medikamentozā – domāta ķīmiskai akmeņu šķīdināšanai žultspūslī.Metode neefektīva pigmentu un kaļķi saturošiem akmeņiem. Pedejās metodes izmanto, ja ir kontrindikācijas operatīvai ārstēšanai, vai kad cilvēks kategoriski atsakās no operācijas.Ārstēšana akūta kalkuloza holecistīta gadījumā. Izšķir neatliekamas, steidzamas un plānotās operācijas. Neatliekāmā operācija indicēta pie destruktīva holecistīta ar difūza peritonīta parādībam.Ja ir bez izteiktām destruktīvām parādībam sāk kompleksu medikamentozu terapiju: spazmolītiki, analgētiki, antibiotiki, ja nepalīdz steidzamā operācija.
36.Aizkuņģa dziedzera iekaisuma, klīniska aina, komplikācijas, ārstēšana. Rodas pancreasa sulas atteces traucējumu rezultātā, metabolo traucējumu rezultātā (ēšanas paradumi, alkohols, medikamenti). Klīnika. Vispārēja intoksikācija, sāpes. Akūta pankreatīta klīnisko formu klasifikācija: 1)Akūts pankreatīts – bieži to pavada sāpes, vemšana, drudzis, tahikardija, leikocitoze, paaugstinās aizkuņģa dziedzera enzīmu daudzums asinīs. 2) Viegls akūts pankreatīts – minimāla orgāna disfunkcija. 3) smags akūts pankreatīts – saistīts ar organisma vispārējiem traucējumiem un lokālām komplikācijam – nekrozi, abscesu, pseidocistu. Organisma traucējumi izpaužas ka šoks, nieru funkcijas traucējumi, plaušu nepietiekamība, kuņģa un zarnu asiņošana.4) Akūta iekaisuma eksudāta uzkrāšanās – eksudats lokalizējas vai nu aizkuņģa dziedzerī vai ap to. 5) aizkuņģa dziedzera nekroze – difūza vai fokala aizkuņģa dziedzera parenhīmas nekroze.6) akūta pseidocista – aizkuņģa dziedzera sulas un iekaisuma eksudata sakrāšanās fibrozu vai granulozu audu kapsulā.7) aizkuņģa dziedzera abscess – attīstas 4 ned. vai vēlāk pēc smagas akūta pankreatīta lēkmes.Ārstēšana: akūta pankreatīta – šķidrumu aizvietošana – kristaloīdu šķidrumi, medikamenti aizkuņģa dziedzera enzīmu sekrecijas un aktivācijas bloķēšanai - kontrikāls, pretsāpju terapija – NPL, antibakteriala terapija – ofloksacīns.Rekomendē neēst, līdz izzūd sāpes un normalizējas sēruma amilāzes līmenis. Akūts pankreatīts, kas norit intersticialas tūskas formā , pārsvarā jāārstē konservatīvi.Izņēmums ir žultsakmeņu pankreatīts.Par operāciju jāizšķiras smaga pankreatīta gadījumā: ja pēc 48 stundu terapijas nav uzlabošanās un pieaug vēderplēves kairinājuma simptomatika, ja nevar izslēgt citu vēdera dobuma orgānu patoloģiju, kurai nepieciešama neatliekama operacija, akūto komplikāciju gadījumā(intraobdominala vai kuņģa – zarnu asiņošana, zarnu nosprostojums,perforācija), ja nekrotiska pankreatīta gaita komplicējas ar nekrožu inficēšanos. Ķirurģiskās ārstēšanas uzdevumi: veikt rūpīgu revīziju, evakuēt iekaisuma šķidrumu, nekrotiskus audus, strutas,nodrošinat žultsceļu drenējošo funkciju, ja tā ir traucēta, nodrošinat labu pēcoperācijas drenāžu.
…
