Masu, publiskā un interpersonālā komunikācija. Konflikts. Intervija. Komunikācijas barjeras

Masu komunikācija (MK) – netieša komunikācija ar tehnisko kanālu palīdzību, bieži bez atgriezeniskās saites. Attālināta. Visbiežāk vienvirziena komunikācija.
Publiskā komunikācija (PK) – tieša komunikācija bez tehniskiem kanāliem, kas notiek klātienē. Balstās uz sociālām lomām un normām. Ir ierobežots laiks, tēma pielāgota auditorijai. Tā visbiežāk ir vienvirziena komunikācija – propaganda, pasniedzēji lekcijās u.c.
Sociālās normas pārkāpums – students iziet no auditorijas bez īpaša iemesla.
Tehniskais kanāls – nav piemērots katram saņēmējam, attālināts.
Interpersonālā komunikācija (IPK) – komunikācija starp indivīdiem, gandrīz vienmēr ir divvirzienu, izņemot sociālās normas (piemēram, policija). IPK mērķi pēc Maslova vajadzību piramīdas.
Divas izstieptas rokas (attālums) – sociālā distance.

Kodi – pārsvarā valoda (verbāli), tai jābūt saprotamai, jābūt kopējam zināšanu līmenim, kā arī fiziskajiem apstākļiem (piemēram, troksnis):
Paralingvistiskie kodi: psiholoģiskais spiediens (piem., mīmika, intonācija u.c.), leksikas lietošana, u.c.;
Neverbālie kodi: mīmika, poza, stāja, acu kustība, kontakts (gatavība pieņemt sociālo lomu; mīlestības, uzticības un citi apliecinājumi, u.c.);
Kā kodu uzskata runāšanas skaļumu, ātrumu, u.c.;
Kopējais tēls var kalpot kā kods (korporatīvais tēls – organizācijas tēls);
Dress code – priekšstats par cilvēku, tas, kā uztver cilvēku.…