Mūsdienās zinātnes valoda lielā mērā balstās uz svešvārdiem – latīņu, grieķu, franču, angļu, vācu izcelsmes vārdiem. Tā dēvētā nacionālā valoda (piem., latviešu, krievu, poļu u.c.) galvenokārt paliek daiļliteratūras, publicistikas, masu mediju, ikdienas sarunu valoda. Piemēram, latviešu inteliģences neaizstājamais paraugtēls Pietuka Krustiņš nelieto vārdu „komunikācija”.Viņš par dažāda veida komunikāciju izsakās latviešu „tautas mēlē”.Rietumos jēdzienu „komunikācija” zinātniskajā literatūrā un publiskajos diskursos sāka lietotXX gs.sākumā, kad ar to vispārīgā formā apzīmēja sakarus starp jebkura veida objektiem. …