Masu komunikācija un kultūras industrija. Masu kultūra un popkultūra. Subkultūru komunikācija

Masu komunikācija – informācijas pārraidīšanas un uztveres process, kurā tā tiek formēta un izplatīta ar tehnisko līdzekļu palīdzību relatīvi plašai un heterogēnai auditorijai.9 Ir vairāki faktori, kas var ietekmēt lielu cilvēku masu, jeb citiem vārdiem pūļa aktivitāti. Liela nozīme ir tieši organizētam pūlim, kurus vada kāda kopīga pāri visam stāvoša ideja. Pūlī cilvēks zaudē savu personīgo identitāti, taču viņš iekļaujas organiski veidotajā pūlī. Pūļa labās un sliktās īpašības nosaka tā mērķis un vadonis. Tieši šīs vadlīnijas nosaka to vai pūlis ir agresīvs vai pozitīvi noskaņots. Masu komunikācijas pētījumi palīdz izprast pūļa darbību. Viens no pirmajiem pūļa un tā uzvedības pētniekiem bija Lasvels.10
‘’Kultūra kā industrija’’ jēdziens parādījās 1940tajos gados. Pētot šo industriju atklājās, ka filmas, radio, grāmatas u.c. producēto kādām shēmām jāpastāv indivīdu starpā.11
Etnometodoloģija ir zinātnes nozare, kas analizē ikdienas darbības, un to kādēļ noteiktās situācijās noteikts indivīds rīkojas tā kā viņš rīkojās. Citiem vārdiem sakot tā ir sociālā dramaturģija.12
Ikviens radītais mākslas darbs ietver sevī to, ka tas ir reproducējams, bet neskatoties uz to, jebkurai reprodukcijai vienmēr pietrūks paša mākslas darba. Mākslas darbu reprodukcijās uzsvari tiek likti atšķirīgos veidos. Dažkārt uzsvars tiek likts uz kulta vērtību, bet citreiz uz izstrādājuma vērtīgumu. Proletarizācija un masu formulēšana ietver sevī vienas un tās pašas norises dažādus aspektus. 13
…