20. 4 de Sosīra atzinumi lingvistikā - Ferdināns de Sosīrs (1857 – 1913) Valoda un runa, Sinhronija (valodas izpausmju savstarpējā saikne un atkarība) un diahronija (valodas izpausmju vēsturiskā attīstība), Valoda kā struktūra, Valodas zīmju bāze.
21. Kā izskatās MK simboliskais modelis? - Kodēšana.interpretācija.dekodēšana ->ziņojums->kodēšana.interpretācija.dekodēšana->ziņojums
22. Kā izskatās MK nodošanas modelis - Informācijas avots-raidītājs O saņēmējs- informācijas saņēmējs + (O) Trokšņu avots.
23. Mediju ietekmes 1 soļa modelis - (McQuail & Windahl). Indivīds nav savstarpēji saistīts, indivīds saskaras ar mediju personīgi, medijs pa tiešo uzrunā indivīdu. 1 Soļa ietekmes modelis apraksta situāciju „stimuls – reakcija”: indivīds reaģē uz medija ziņojumu, atsaucas/ neatsaucas uz to. Iedarbība ir vnk. Un acīmredzama, kā arī paredzama.
24. Informācijas difūzijas traucēkļi - Attiecīgas stratēģijas izvēle var mazināt traucēkļu iedarbību. Inovācijas īpašības var neatbilst mediju interesēm. Morālie aizspriedumi, vērtības. Medijus vairāk interesē cilvēki, nevis pētījumi. Medija politika.
25. MK funkciju atklāšanas loģika. - Vides aplūkošana, informācijas funkcija, Sabiedrības ietekme, Kultūras turpināšana, atražošana (Lasswell, 1948.), Izklaide (Wright, 1960.), Mobilizācija – konkrēto uzdevumu risināšana (McQuail, ~ 1980.) +P. Lazarsfelds un R. Mertons. Statusa piešķiršana sabiedrības problēmām, personībām, organizācijām un kustībām. Sociālo normu nostiprināšana. Sabiedrības narkotizācija.
26. Kā masu komunikācijas pieejā tiek skatīti mediji? Miniet, Jums zināmās teorijas par mediju veidiem un lomu informācijas nodošanā un izplatīšanā.
Agrīnie mediju ietekmes pētnieki atbalstīja ideju stimuls – reakcija (1 soļa modelis), taču vēlāk tika atklāti arī “starpnieki” (viedokļu līderi). Mediju ietekme nav viennozīmīga parādība.
Mediju integrējošā funkcija (Janowitz)- Medijs nodrošina kanālu informācijai un simbolismam, kas ir nepieciešams sab-bas integrācijai un solidaritātei (īpaši aktuāli pilsētās).; Pilsēta neveicina depersonalizāciju un nekārtību.; Vietējās kopienas sociālā dzīve nosaka morālo kārtību indivīdam, nevis indivīda rīcības un ekonomiskās intereses.; Pilsēta ir mazo pasauļu un vietējo kopienu kolekcija. Vai pilsēta palīdz tiem mijiedarboties?
Mediju integrējošā funkcija apraksta mediju, kā integrācijas un solidaritātes sabiedrībā veicinošo faktoru. Medijs veicina integrāciju. Optimistisks skats uz mediju.
Mediju deintegrējošā funkcija paredz, ka medijs var vājināt sociālās normas un veicināt nekārtību sabiedrībā. Pesimistisks skats uz mediju.
Ideja par mediju integrējošo un deintegrējošo funkciju ir, savā ziņā, vēlme noskaidrot mediju ietekmes “formātu” un “nokrāsu”. Kā medijs ietekmē sabiedrību pozitīvi vai negatīvi?
…