Marksisms ir viena no galvenajām politikas teorijām, un liela nozīme tai ir politikas teoriju 20.gadsimta attīstībā. Lai izprastu marksismu, svarīgi sākt to apskatīt sākot no tā klasiskā modeļa, kam ir raksturīgas vairākas pamata iezīmes. Pirmkārt, marksisms ir balstīts uz ticību, ka veids, kā cilvēki savstarpēji mijiedarbojas ar dabu un viens ar otru, lai radītu eksistencei nepieciešamos materiālos apstākļus (pārtika, pajumte utt.), ir svarīgākais cilvēka uzvedības aspekts. Viss pārējais (reliģija, māksla, politika utt.) radīts tikai no šīs materiālās produkcijas dabas. Šajā kontekstā marksistu galvenā doma ir tā, ka sabiedrības, kuras pamato savu materiālo produkciju uz vienas grupas vēlmēm balstītu citas grupas ekspluatāciju, ir konfliktu un pretrunu, un krīžu subjekts. Marksisms to skaidro ar ražošanas sistēmu pretrunām. Pirmkārt, pastāv pretrunas starp ražošanas spēkiem (mašinērija, tehnoloģijas, cilvēku darbaspēks) un ražošanas attiecībām (kā pēc piederības ir sadalīti ražošanas spēki). Kapitālistiskās ražošanas sistēmās šī pretruna pastāv īpaši skaidri saspīlējumā starp kapitālisma nepieciešamību pēc pilnībā neierobežotas ražošanas spēku varas ekspansijas un ražošanas līdzekļu privātīpašumu, kas novērš šo pilnīgo ražošanas spēku attīstību. Šī nesavietojamība parādās kā krīzes, tādas tendences kā peļņas līmeņa krišanās, disbalanss starp saražoto un patēriņu, pieaugošā ražošanas centralizācija dominējošās kapitālistiskās šķiras rokās un darba ļaužu šķiras grimšana nabadzībā. Otrā pretruna skar cīņu starp sabiedrības šķirām, kas katra ir definēta ar tās īpašumtiesībām vai ne īpašumtiesībām pār ražošanas līdzekļiem, un šī cīņa pēc Marksisma uzskatiem ir galvenā politiskā dinamika vēsturē. Kapitālistiskā sabiedrībā šī cīņa ir starp diviem sociāliem aktoriem (buržuāziju un proletariātu), kas rada galveno šķiru antagonismu. Marksisms uzsver nepieciešamību likvidēt šķiru dalījumu, kas balstās uz īpašumtiesībām, lai radītu sociālistisku sabiedrību. Pēc marksisma uzskatiem abas šīs pretrunas neizbēgami noved pie kapitālisma krišanas un tā aizvietošanas ar jaunu racionālu ražošanas modeli, kas strukturēts ap kopējo ražošanas līdzekļu īpašumu.1 Būtībā šīs divas pretrunas arī ir tās, par ko Marksisms visvairāk kritizē kapitālismu, līdz ar to arī mūsdienu pastāvošo sistēmu.…
