Ražošanas attiecības, īpašums un nauda.
Darbs ir spēks, kas stāv pāri indivīdiem; un, kamēr šis spēks pastāv, tikmēr jāpastāv arī privātīpašumam. Pilsētas un lauku pretstata likvidēšana ir viens no pirmajiem sabiedriskās kopības nosacījumiem. Pilsētas nošķiršanos no laukiem var uzskatīt arī par sākumu no zemes īpašuma neatkarīgai kapitāla, t.i., tikai uz darbu un maiņu dibināta īpašuma eksistencei un attīstībai. Šīs pilsētas bija īstas „savienības”, ko radīja tieša vajadzība, rūpes par atsevišķo locekļu īpašuma sargāšanu un viņu ražošanas līdzekļu un aizstāvēšanās līdzekļu vairošanu. Kapitāls šajās pilsētās bija dabiski izveidojies kapitāls; tas sastāvēja no mājokļa, amata rīkiem un dabiski izveidojušās mantojamās klientūras. Kapitāls nebija novērtējams naudā, bet bija cieši saistīts ar noteikto īpašnieka darbu un tapēc tas bija kārtas kapitāls.
Laika gaitā, attīstoties darba dalīšanas principam un pieaugot tirdznieciskajiem sakariem, izveidojās manufaktūras. Kapitāls arvien vairāk koncentrējās un uzkrājās atsevišķu personu rokāš. Dažādās nācijas sāka konkurēt savā starpā, uzsāka tirdzniecisku cīņu, kura izpaudās karos, aizsargmuitās un aizliegumos. No šā laika tirdzniecība ieguva politisku nozīmi. Tirgus paplašinājās līdz pasaules tirgus apmēriem. Tirdzniecība un manufaktūra radīja lielburžuāziju, cunftēs koncentrējās sīkburžuāzija. Šo periodu raksturo arī naudas tirdzniecības, banku, valsts parādu un papīrnaudas rašanās, spekulācija ar akcijām un vērtspapīriem.
Ražošanas spēkus pāraugošais pieprasījums bija tas dzinējspēks, kas izraisīja kopš viduslaikiem trešo privātīpašuma periodu, radot lielrūpniecību – dabas spēku izmantošanu rūpnieciskiem mērķiem, mašinizēto ražošanu un visplašāko darba dalīšanu. Lielrūpniecība padarīja konkurenci universālu, radīja satiskmes līdzekļus un tagadējo pasaules tirgu, pakļāva sev tirdzniecību, pārvērta visu kapitālu par rūpniecisko kapitālu un tādējādi izraisīja strauju kapitāla apgrozību un centralizāciju. Ar universālās konkurences palīdzību tā piespieda visus indivīdus ārkārtīgi sasprindzināt savu enerģiju. Pēc iespējas tā iznīcināja ideoloģiju, reliģiju, morāli utt.…
