F. Kotlers precīzi ir atzīmējis sociālā mārketinga dažādo raksturu, kā arī veiksmīgi to klasificējis. Kognitīvu kampaņu izskaidro kā dažādu pārtikas produktu uztura vērtību un izskaidro konservēšanas nozīmīgumu. Nākamā grupa – rīcības kampaņas, kuras rosina cilvēkus iesaistīties, piemēram, masveida vakcinācijā, motivē balsot ‘par’ konkrētu jautājumu, rosina nodot asinis vai veikt sievietēm regulāru krūts pārbaudi. Trešā grupa – sociālās kampaņas, kas mudina atteikties no smēķēšanas, narkotiku vai pārmērīgas alkohola lietošanas. Šī ir viena no grupām, kas ir orientēta tieši uz cilvēka sociālo uzvedību. Vērtību kampaņas maina priekšstatu par abortiem, attieksmi pret fanātiķiem u.tml. Šīs četras kampaņas parasti ir ietverts ļoti dzīvotspējīgs sociālais koncepts, kas ir koncentrēts, lai nostiprinātu sabiedrības vērtības un pagarināt tos. Svarīgākais aspekts tieši sociālajā mārketinga ir, nevis piespiest sabiedrību, bet lai tā brīvprātīgi piekrīt. Sociālā mārketinga mērķis ietekmēt un mainīt sabiedrības uzvedību, kā arī attieksmi pret kādu noteiktu lietu.
5.3. Produkta vieta, reklāma un auditorija
Ļoti svarīgi ir izvēlēties kur tieši novietot produktu, lai pēc iespējas lielāka auditorija to ieraudzītu. Mērķauditorijas locekļiem ir viegli jāpaveic uzvedība vai jāsaskaras ar ziņojumiem, par kuriem domā cilvēks. Ideālā gadījumā ziņojumiem vajadzētu sasniegt cilvēkus vietā, kur viņi pieņem lēmumus, kas saistīti ar uzvedību. Vēl jāsaprot, kā labāk reklamēt produktus. Veicināšana var ietvert daudzas dažādas ziņojuma nodošanas metodes:
1. reklāma (televīzijas vai radio reklāma, stendi, plakāti)
…
