Mārketings jeb tirgzinība ir nozare, kas nav radusies zinātnieku laboratorijās vai profesoru kabinetos - tā ir zinātne, kura radusies un visstraujāk attīstījusies tieši iepriekšējā gadsimta laikā un kā tās rašanās cēloņi vispirms jau minami vispārēja ekonomiskā aktivitāte un tai sekojošā preču un pakalpojumu pārprodukcija, konkurences saasināšanās un komunikāciju sistēmas attīstība.
Ideāla situācija, kas paver uzņēmumam lielas perspektīvas, veidojas tad, ja uzņēmuma īpašnieki un vadītāji konstruē mārketingu un no tā sekojošās aktivitātes (reklāma, tirdzniecības veicināšana, utt.), nevis tikai kā tikai vienu uzņēmuma vadības sistēmu funkciju līdztekus ražošanai, finansēm un personālam, bet gan atvēl mārketingam noteicošo lomu uzņēmuma darbības plānošanā un rezultātu kontrolē. Būtībā mārketingam ir jābūt integrētam visās uzņēmuma iekšējās un ārējās aktivitātēs, ikviens lēmums un risinājums jānovērtē arī mārketinga skatījumā.
Ir jau aizgājuši pagātnē tie laiki, kad mārketings tika uztverts kā neizbēgams ļaunums, kuram tika novirzīts vismazākais budžets un neperspektīvākie kadri uzņēmumā. Šobrīd tirgzinība vairumā kompāniju jau ir novietojusies līdzvērtīgā līmenī ar pārējām uzņēmuma pārvaldes funkcijām. Bet tik un tā tas ir nepietiekami. Uzvarēs tas, kas to sapratīs pirmais.
Ekonomisti parasti apskata mārketingu kā procesu, kurā tiek apmierinātas indivīdu vajadzības, notiek preču - naudas apmaiņa dažādos tirgos. Visu var pateikt daudz saprotamāk un precīzāk - mārketings uzņēmējam palīdz atbildēt uz jautājumiem - ko ražot un kādus pakalpojumus piedāvāt, kā un kur pārdot, kas tos un par kādu cenu pirks, kā attīstīt uzņēmumu nākotnē. Un vai kāds vēl šaubās, ka mārketingam jābūt ikvienas uzņēmējdarbības pamatā? …
