Māris Bērziņš "Svina garša"

9. Citāts – pārdomu izraisītājs par darbā risinātajām problēmām. Viedoklis.
Romāns „Sivna garša” lika domāt par sāpēm, nemieru, bailēm un vēl daudziem citiem cilvēku pārdzīvojumiem. Man ir grūti saprast, cik patiesībā tas bija grūts laiks, jo mūsdienu paaudze var tikai iztēloties, kā bija agrāk, taču, lasot dažādus informācijas avotus, nekad nevēlētos nonāk tur un pārdzīvot to, ko mūsu senči.
Manuprāt, visas nelaimes, kas atspoguļotas romānā, ir asaru pilnas. Es apbrīnoju cilvēkus, kas pēc kara spēja dzīvot un bija tik stipri, ka pārvarēja izciestās sāpes. Tajā laikā cilvēki staigāja uz naža asmens, dzīvoja neziņā. Manuprāt, ir ļoti briesmīgi dzīvot bailēs par sevi un saviem tuviniekiem, un situācijas, kurā nonāca ļaudis, ir gaužām napskaužamas, tāpēc arī Māris Bērziņš rakstīja, ka „aizmigušam dzīve vieglāka”.
Katram cilvēkam ir savs liktneis, un Otrā pasaules kara laikā dzīvojušajiem cilvēkiem tas bija pavisam smags. Lai gan ļoti daudz cilvēkus nogalināja, viņu dvēseles aizlidoja augstumos. Nebija vairs sāpju un ciešanu. ”Virs manis pārlādē ieroci. Ass zibens spēriens pakausī, un svina garša no mutes pazūd. Beidzot,” tā arī Matīsa Birkena problēmas izzuda vienā brīdī un viņš vairs nebija uz šīs pasaules.
Mēs nevaram zināt, kas ar mums notiks rīt, parīt vai pēc desmit gadiem. Cilvēks ir trausla būtne, kuru ir jāsaudze, jo uz pasaules ir daudz ieroču, kuri var atņem dzīvību, tāpēc ir jānovērtē cilvēki mums apkārt un laiks, ko tērējam pavirši.

…