1. Lugas tēma.
Manuprāt, lugas galvenā tēma ir dzimtbūšana un latviešu grūtie, netaisnīgie dzīves apstākļi. Šī tēma mūsu tautai bijusi tuva ilgu laiku un ir aktuāla visā daiļdarba laikā, to pat varētu dēvēt par lugas galveno vadmotīvu – vācieši uzskata latviešus par meļiem un dzērājiem, kopumā par sliktiem cilvēkiem, nejēgām, kas bez viņu palīdzības savu dzīvi dzīvot nespēs, tādēļ paverdzina. Latvieši turpretī uzskata, ka spētu dzīvot arī bez vāciešu „palīdzības” un ir kļuvuši dzīves un darba nogurdināti, viņu intereses lugā aizstāv Garlībs Merķelis: „Latvietis ir tāds, kāda var būt tauta, kuras cilvēcību jau sešus gadu simteņus kremt verdzības pūķa zobs.”
2. Lugas iekšējie un ārējie konflikti.
Pēc manām domām, lugā veidojušies vairāki iekšējie un ārējie konflikti. Pie ārējiem konfliktiem neapšaubāmi minamas latviešu un viņu muižnieku nesaskaņas, kas ir viens no svarīgākajiem konfliktiem visā daiļdarbā – muižnieki, neaizdomādamies par to, ka paši radījuši saviem zemniekiem neizturamus, necilvēcīgus dzīves apstākļus, vaino savus ļaudis dažādos noziegumos, nolaidībā: „Latvietis, bieži pat žāvādamies, mierīgi noskatās, kā cieš un mirst viņa bērni un tuvākie radi.…