Māra Zālīte ir dzejniece – dramaturģe. Dzimusi 1952.gadā Krasnajarskā, politiski represēto ģimenē. 1956.gadā ģimene atgriezās Latvijā. M. Zālīte ir studējusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē. Vadījusi Rīgas jauno literātu studiju, bijusi žurnāla “Liesma” dzejas konsultante. Līdz 2000.gadam M. Zālīte bija žurnāla “Karogs” galvenā redaktore.
Māras Zālītes pirmā publikācija bija tieši žurnālā “Karogs” 1972.gadā dzejolis “Balādīte”. Pirmais M. Zālītes dzejoļu krājums bija “Vakar zaļajā zālē” (1977.)
Māras Zālītes dzeja ir krietni atšķirīga no pārējo astoņdesmito gadu dzejnieku darbiem. “Viņa drīzāk orientējas uz “mūžīgajām aktualitātēm” un mēģina ieskicēt mūslaikiem nepieciešamos ētiskos kritērijus. Zālītei piemīt nosliece uz universālismu un plašiem vispārinājumiem, tai pašā laikā paliekot liriski intīmai.” Tā par Māru Zālīti saka Guntis Berelis.
Astoņdesmitajos gados Māra Zālīte pievēršas dramaturģijai, dramaturģiskajos darbos tiek risināti globāli jautājumi: indivīda un sabiedrības, patiesības un melu, atbildības un sabiedrības degradācijas mūžsenie jautājumi.
Krājums “Debesis, debesis” ir autores trešais dzejoļu krājums, kas izdots 1988.gadā. Krājums ieņem nozīmīgu vietu Māras Zālītes daiļradē, taču arī pārējie darbi ir ne mazāk nozīmīgi.
Es izvēlējos Māras Zālītes krājumu “Debesis, debesis”, jo mani vispirms jau piesaistīja tā nosaukums. Debesis, debesis – tas izklausās mazliet romantisks un “gaisīgs”, taču dzejoļi krājumā ir daudz nopietnāki un skar daudz nopietnākas tēmas, nekā varētu šķist pēc nosaukuma.
1.Krājuma tematiskais saturs un kompozīcija
“Debesis, debesis – milzīgais purvs.
Tur brien dvēsele zvaigžņu badā.
Izgaist, pazūd, kā akā iekrīt.
Kurp to aizveda mūžīgais vadātājs?”
/M. Zālīte/
Šis dzejoļu krājums skar katram no mums nozīmīgas tēmas.
…
