Māras Zālītes darba "Lāčplēsis" analīze

Rokoperas “Lāčplēsis” librets tika sarakstīts 1986. un 1987. gadā, 3. atmodas laikā. Lugas notikumos aprakstīta cīņa par tautas brīvību, tautas spēka (Lāčplēša) cildinājums, kā arī sapņi par nākotnes uzvarām. Prast patiesumu, cīnīties par citiem, nemeklējot labumu sev, veikt krietnus darbus - tas viss ir jāprot dižam varonim. Lāčplēsis ir cilvēkveidīgs tēls ar lāča ausīm, kurās slēpjas viss viņa maģiskais un varenais spēks. Lāčplēsis, uzvarēdams dažādus ienaidniekus, glābdams tautiešus no tumsas un ļaunā, ir varonis visiem. Varonīgs, drošsirdīgs, spēcīgs, mērķtiecīgs un pašpārliecināts, Lāčplēsis izcīna brīvību, brīvību Latvijai, kas lugā atspoguļota kā nogrimusī Gaismas pils. Lugā atspoguļotais - nodevība, mūžīgā cīņa labajam pret ļauno - ir mūžīgas problēmas, kas saskatāmas arī mūsdienās.