Māras diena

Vecgulbenē Sveču dienā namamātes vārija pupas, miežu piestu, cūkas galvu un cepa karašas .

25. marts ir Māras diena – ko vēl dēvē par kāpostnīcu, Pavasara Māru, Kustoņu Māru .Šajā dienā tiek gatavoti vairāki ēdieni:
„Ziediņi” – Sadrupināts biezpiens, pārliets ar vārītu vai nevārītu pienu, kuram klāt ēda medus maizi.
„Kupiņas” – sauss, sadrupināts biezpins , sajaukts ar skābo krējumu un paniņām vai rūgušpienu, kuram klāt ēda maizi, medus maizi vai siļķi.
„Pigarica” – Siltā ūdenī iedrupināta, nobriedušas rupjas rudzu maizes mīkstums un sīki sagriezta garoza, pielkts medus vai cukurs un paturēts, kamēr uzrūgst. Ēda kā saldo ēdienu ar pienu vai dzēra kā atspirdzinošo dzērienu.
„Spudiņš jeb drebelis” – mūsdienās dēvēts par galertu. Konkrēti šis tiek gatavots no teļa gaļas un atdzesēts pasniegts ar mārrutkiem, sinepēm vai etiķi.
15. augusts ir Vasaras Māras diena. Māras dienas tradīcija bija jaunrudzu maizes cepšana, jo, kā zināms, augusts, kad tiek svinētas Māras, mūsu senču kalendārā bija Rudzu mēnesis. Tāpat kūla sviestu un gatavoja dažādus piena ēdienus.
…