1. Dzejoļu krājuma nosaukums „Nav vārdam vietas” piešķir grāmatai dziļu jēgu. M. Zālīte šajā krājumā raksta par vērtībām, kurām nav vajadzīgi skaidrojumi, tās ir jāatrod sevī un visapkārt, jāizjūt un jānovērtē, te „nav vārdam vietas”. Šis nosaukums precīzi atspoguļo krājuma saturu – kas augstāks, stiprāks un cēlāks par vārdu. Precīzs trāpījums, lai lasītājs, apskatot grāmatas vāku, acumirklī apjaustu, cik spēcīgi un nozīmīgi ir šie dzejoļi.
2. Dzejoļu krājums izdots 1985. gadā, bet dzejoļi sacerēti laika posmā no 1979. – 1983. gadam. Tajā laikā Latvija joprojām nebija neatkarīga valsts un literatūra tika diezgan stingri uzraudzīta. Māra Zālīte 1980. gadā droši uzrunāja lasītājus ar dzejoli „Kad svešu spārnu sašķelts gaiss”, kas izraisīja redaktoros dziļu nepatiku un lielu piesardzību pret rakstnieces turpmāko daiļradi, tādēļ arī dzejoļu krājums „Nav vārdam vietas” vairākus gadus aizkavējās izdevniecībā, bet, kad beidzot tika publicēts, saturs bija acīmredzami izretināts.
3. Šajā dzejoļu krājumā izteiktas kompozīcijas nav – dzejoļi ir brīvi izkārtoti. Tomēr mazas nianses tiek ievērotas, piemēram, krājuma sākumdaļā autore raksta par dzīves un zemes dāvanām, liriskā varone novērtē dabu un dzīvību, un visas tās bagātības, kas cilvēkam dotas – gan tādas, kam ikdienā nepievēršam lielu uzmanību, piemēram, valoda ( „Labdien. Vārds – rūķis mazs. / Vai strādīgāks ir vēl kaut kas?” ), gan tādas, kas cilvēku dzīvē spēlē lielu lomu ( „Cik skaisti mākoņi pār jūru. / Es ilgi skatos. Man ir kauns. / Jo mana māte šajā brīdī, / Uz kūti ejot, kājas aun.” ). …