Manu likumi - viens no Senās Indijas literatūras pieminekļiem

4.-5. gs. p.m.ē. Indijā, Gangas ielejā, sabrūka Mauriju un Sungas lielvalstis. Bramīniem draudēja vairākas nevediskās kustības. Indijā sākas sociālās nestabilitātes periods. Jaunas valstis vairs nevar iztikt ar esošiem cilts noteikumiem, tiem bija jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Notiek izmaiņas cilšu institūcijās, ideoloģijā u.c. Paražu tiesības un mutvārdu tradīcijas vairs nespēj apmierināt sabiedrības vajadzības. Rodas Dharma sutras balstītas uz "dievišķās atklāsmes" (uz Vedam). Dharma sutras sastādīja nevis valdība, bet teoloģiskas skolas; tie bija nevis esošas likumdošanas krājumi, bet pamācības un ieteikumi tiesisku normu pielietošanai ikdienā. Krājumu galvenais trūkums bija satura juceklīgums. Tie galvenokārt atgādināja lasītājam vispārīgus noteikumus, kurus zināt bija pašsaprotami.
No Dharma sutram veidojas Dharma shastras – tiesiskie traktāti, kuri bija paredzēti normu pētīšanai un vieglākai iegaumēšanai, uzrakstīti dzejā. …