Mantojuma tiesības.
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustama un nekustama manta, kā arī citiem nododamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam ir piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā (četri gadījumi). Mantojumu pieņemot ir jāpieņem viss, kas saistās ar mantojuma kopību. Mantojuma kopībā vai mantojuma masā ietilpst visas ķermeniskas un bez ķermeniskas lietas.Nevar pāriet uz mantojumu tās tiesības, kas beidzas ar mantojuma atstājēja personību (tiesība uz autortiesībām, pilnvaras, saderināšanās, dāvanas).
2. Mantojuma tiesība un mantot spēja.
Mantojuma tiesība rodas mantojuma atstājēja nāves brīdī un tā pastāv likumā noteiktu laika periodu, kas atvēlēts mantojuma pieņemšanai. Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Personām, kurām pieder mantojuma tiesības sauc par mantiniekiem. Mantojuma mantiniekiem ir jābūt apveltītiem ar mantot spēju. Mantot spēja ir visām fiziskām personām un to var atņemt tikai tiesa atzīstot mantinieku par necienīgu mantinieku. Mantot spējai jāpastāv visu laiku no mantojuma atklāšanas brīža līdz mantojuma pieņemšanas brīdim. Mantot spēja ir arī juridiskai personai, bet juridiskā persona var mantot tikai pēc testamenta, pēc līguma, bet ne pēc likuma. Mantojuma atstājējs ir tā mirusī persona, kurai ir piederējusi manta. Mantotājs ir persona, kura no savas mantojuma tiesības ir atteikusies pirms ir atklājies mantojums (mantojuma atteikšanās līgums, slēdz ar mantojuma atstājēju). Mantot spēja ir visām fiziskām personām neatkarīgi no tā vai viņa ir rīcībspējīga vai rīcībnespējīga (nascitirius, rezervētā mantot spēja, vēl nedzimušam bērnam, CV 386 pants). Fiziska persona var mantot arī tad, ja mantojuma atklāšanās laikā tā ir ieņemta, bet vēl nav dzimusi, nav svarīgi tas, ka vēl nedzimušais bērns nav paša mantojuma atstājēja bērns, galvenais lai piedzimtu šo 306 dienu laikā un lai viņam būtu mantot spēja (piedzimtu dzīvs).…