3. LAUKSAIMNIECISKA RAKSTURA ZEMES DALĪŠANA.
Ja dalāmās lauksaimniecības zemes nepietiek, lai visiem mantiniekiem to daļas izdotu dabā un līdzmantinieki nevienojas, tad tēvs un māte, daloties ar saviem pilngadīgajiem dēliem, bērniem nevar prasīt savas daļas dabā. (Ja nepilngadīgi, tad otrādi.) Dabā savu daļu nevar prasīt tas no līdzmantiniekiem, kas nenodarbojas ar zemkopību, kā arī tas, kuram pašam vai kura laulātajam jau pieder lauksaimnieciska rakstura zeme, kura pārsniedz likumā noteikto mazāko platību (10 ha). Ja apstākļi ir vienādi, tad priekšroka saņemt daļu dabā ir tam, kuram vieglāk izmaksāt citiem pienākošos atlīdzību, kuram priekšroku dod visi mantinieki, kuri savas daļas dabā nesaņem.
ZEMI NEKAD NELOZĒ!!!
Tiem līdzmantiniekiem, kuri nesaņem savas daļas dabā, saņem kompensācijas. Līdzmantinieks, kas savu daļu dabā saņem, saņem priekšroku saņemt to saimniecības daļu, kurā atrodas māja. Tam, kurš ilgāk strādājis vai atbalstījis ar saviem naudas līdzekļiem. Vienādos apstākļos priekšroka ir dodama laulātajam – visvairāk atbalstījis ar darbu un naudas līdzekļiem (pēc likuma). Mantiniekiem, kas savas daļas saņem dabā, ir pienākums kompensēt pārējiem līdzmantiniekiem, kuri savas daļas dabā nesaņem. Norēķini ar līdzmantiniekiem ir izdarāmi noteiktās zemes vērtības, 2/3 apmērā. Ja mantinieks, kas saņēmis savu daļu dabā, to atsavina visu vai pa daļām pirms 10 gadu notecējuma, tad līdzmantinieki, kuri nesaņēma daļas dabā, var prasīt, lai izmaksā starpību (10 gadu laikā!). Ja šis līdzmantinieks, kurš saņem zemi dabā, to pārdod pirms 10 gadu notecējuma, tad pārējiem līdzmantiniekiem, kuri nesaņēma zemi dabā pieder pirmpirkuma vai izpirkuma tiesība.
IEPRIEKŠĒJI SAŅEMTĀ PIEVIENOJUMS.
Pirms sākt dalīt mantojumu, ir jāpievieno viss, ko mantinieki ir saņēmuši jau iepriekš.
Ja pārdzīvojušais laulātais un lejupējie un tikai viņi ir kaut ko saņēmuši no mantojuma atstājēja bez atlīdzības vēl dzīvam esot, tad saņemtais ir jāpievieno mantojuma masai vai mantinieka mantojuma daļai un jāņem vērā pie mantojuma dalīšanas. Šis pievienošanas pienākums ir jāpilda neatkarīgi no tā, uz kāda pamata manto. Pievienojums nav jāizdara, ja minētie mantinieki atsakās no mantojuma un apmierinās ar iepriekš saņemto, izņemot, kad aizskartas neatraidāmo mantinieku tiesības saņemt neatraidāmās daļas. (Nav jāliek klāt, ja neatraidāmajiem neatņem to daļas.) CL nav paredzēti nekādi termiņi mantojuma pievienošana, tādēļ nav svarīgi, cik sen laulātais vai lejupējais šādu dāvinājumu ir saņēmi, bet izdarot pievienojumu, jāvadās no priekšmetu vērtības pievienošanas laika. CL nosaka, ka parastās dāvanas ir jāpievieno mantojuma masai tikai tad, ja pievienošanas pienākums ir uzlikts dāvināšanas laikā vai arī, ja apdāvinātajam ir līdzmantinieki un tiem ir tādas pat dāvanas, kas jāpievieno. Mazbērnu pienākums ir izdarīt pievienojumu tad, ja tie paši ir saņēmuši dāvinājumu no mantojuma atstājēja. To, ko saņēmis viņu agrāk mirušais vecāks vēl dzīvs būdams, ir jāpievieno tikai tad, kad dāvana jau tālāk mantošanas kārtībā ir nonākusi pie mazbērna.
…
