Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Mantas masā ietilpst visas ķermeniskās lietas, kā arī visas tiesības un saistības. Mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Tādas tiesības ir: 1) atprasīt no citiem tos parādus, ko nav atdevuši mirušajam: 2) tiesības prasīt saistību izpildi ( pēc līgumiem ). Mantojuma atstājējs ir mirusī persona, kurai piederējusi manta.
MANTOJUMA PIEŅEMŠANAS VEIDI.
Lai mantojumu iegūtu ir jāizsaka sava griba un mantojums jāpieņem. Pieņemt vai atteikties ir katra brīva griba, nevar piespiest. Vienīgais izņēmums, kad nevar atteikties ir līgumiskais mantinieks. Pieņemt vai atteikties tas ir vienpusējs darījums. Gribu pieņemt mantojumu var izteikt: 1. Mutiski; 2. Rakstiski – iesniedzot tiesā iesniegumu par mantojumu;
3. klusējot, ka ar tādu darbību kuru var iztulkot tā, ka persona sevi atzīst par mantinieku. Kad aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt.
MANTOJUMA PIEŅEMŠANAS TERMIŅI.
1. mantojuma termiņu var noteikt pats mantojuma atstājējs, savā testamentā. 2. Termiņu var noteikt tiesa uzaicinājumā, kuru publicē “ Latvijas Vēstnesī “. 3. Likumiskais termiņš ir 1 gads no mantojuma atklāšanas. 1 gads skaitāms arī tiem mantiniekiem, kuri nemanto uz transmisijas pamata. Ja šajā termiņā mantinieks no mantojuma neatsakās, tad pieņēmis to klusējot. Ja kāds no mantiniekiem nav zinājis un paiet ilgs laiks un uzzina par mantojumu un tad viņš ir tiesīgs celt tiesā prasību 5 gadu laikā pret šiem mantiniekiem pēc mantojuma atklāšanās.…
