Neatraidāmie mantinieki
Saskaņā ar Latvijas Republikas Civillikuma 423.pantu mantinieki, ko nevar atraidīt ir laulātais un lejupējie (bērni, mazbērni), gadījumā, ja to nav, tad – tuvākie augšupējie, kas ir vecāki un vecvecāki.
Mirušais pirms nāves var noteikt visas savas mantas sadalījumu, bet likumā noteikts, ka nedrīkst būt izslēgti šie neatraidāmie mantinieki, kam ir tiesības uz savu daļu. Šī daļa ir mantojuma puse, kas tiek mantota pēc likuma, kas tiek noteikta pēc mantas sastāva un vērtības, kas bija mirušā nāves dienā, atskaitot visas saistības.
Mantinieki, kurus nevar atraidīt, vēršas ar prasību uz savu mantojuma daļu tad, ja cita persona manto testamenta vai mantojuma līguma ceļā, un mantojuma atstājējs nav novēlējis šai mantinieku grupai viņu neatņemamās daļas.
Arī sastādot Mantojuma līgumu jaievēro likums par mantiniekiem, kurus aizstāv likums, tiem jāparedz to neatraidāmā daļa, kas ir tieši puse no mantojuma daļas, kas tiem pienāktos saskaņā ar likumu. Un vienīgi, ja šie mantinieki paši ar atsevišķu vienošanos vai piedaloties mantojuma līgumā, ir atteikušies no savām tiesībām, tad līguma sastādītājs var tos neiekļaut testamentā vai mantojuma līgumā. Pretējā gadījumā neatraidāmie mantinieki var apstrīdēt jebkuru dokumentu, kur izteikta mantojuma atstajēja griba.
…
