Mantojuma tiesības

Adoptētais manto = un viņa lejupējie, kas adopcijas laikā bijuši n/g vai dzimuši pēc adopcijas, manto no adoptētāja /lejupējiem/ kā viņa bērni. No adoptētā manto viņa lejupējie, adoptētājs un viņa lejupējie. Adoptētā pusbrāļi un pusmāsas pielīdzināmi īstiem brāļiem un māsām.
Aicinājums mantot = iestājas mantojumam atklājoties, pamati mantojuma atstājēja tiesīgi izteikta griba vai lik.
atstumšana no mantojuma = rīkojumā nāves gadījumam izteiktā griba, lai tas, kam ir tiesība mantot pēc lik., nekļūst par mantinieku. Var atstumt no neatņemamās daļas tikai pēc lik. un rīkojumā tieši norādītiem patiesībai atbilstošiem iemesliem. Augšupējais var atstumt lejupējo, ja pēdējais: 1) izdarījis n/n pret testatora, viņa laulātā vai viņa augšupējā dzīvību, veselību, brīvību, godu; 2) ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību pret kādu no 1.p. minētām pers. par n/n; 3) atstājis testatoru bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt; 4) dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi; 5) nav izpildījis viņam ar lik. uzlikto pienākumu uzturēt testatoru vai viņa laulāto; 6) mēģinājis kavēt testatoru taisīt test-tu; 7) mantojuma atstājējam dzīvam esot, bez viņa ziņas un piekrišanas noslēdzis ar kādu pers. līg. par viņa nākamo mantojumu.…