1.Mantojuma jēdziens.
Mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušam vai par mirušu izsludinātam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Šajā ziņā mirušo vai par mirušu izsludināto sauc par mantojuma atstājēju.
2.M. tiesība un mantotspēja
Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Pers, kam pieder šī tiesība, mantinieku. Kam vispār ir tiesība iegūt mantu, tam ir arī tiesība iegūt mantojumu vai tā daļu. Mantot spēj fiziskas un juridiskas pers. Fiziska pers spēj mantot, ja mantojuma atklāšanās laikā viņa ir ieņemta, kaut arī vēl nav piedzimusi, jur.per. mantotspēja piemīt tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata. Mantot spēja- viens no tiesībspējas satura elementiem. Mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (Mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi vai ar viņa izsludināšanu par mirušu ar tiesas lēmumu.) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai. Atņemt mantotspēju var tiesa, atzīstot mantinieku par necienīgu mantot.
3.M. kā juridiska persona
Mantojums ir juridiska persona. M var iegūt tiesības un uzņemties saistības. Mantot spēj arī tādas jur personas, kuru nodibināšanu mantojuma atstājējs paredz savā rīkojumā nāves gadījumam, ieceļot tās par mantiniecēm un novēlot tām mantu. Jaundibināmā juridiskā persona iegūst juridisko personību ar tās apstiprināšanu vai reģistrāciju uz vispārēja pamata, bet skaitās par mantinieci jau no mantojuma atklāšanās dienas. Jur pers. Var uzņemties saistības, lai manta nepārstātu piedalīties civilties. apgrozībā. Statuss –jur.pers. turpinās tik ilgi, kamēr mantinieki M pieņēmuši un ieguvuši savā īpašumā.…
