Garša
Garša – viena no maņām, kura mums papildina dzīvi ar baudu. Garša rodas tajā brīdī, kad garšas kārpiņas, kas atrodas uz mēles, sajūt to, kas nonācis uz viņām, precīzāk – attiecīgo produktu. Garša var būt rūgta, sāļa, skāba un salda. Garšas kārpiņu skaits uz mēles katram cilvēkam ir atšķirīgs, tādēļ arī garšas sajūta atšķiras.
Man vislabāk patīk sāļi produkti, bet citreiz ļoti prasās kaut ko saldu. Man negaršo zivis. Ļoti bieži „ēdu” ar acīm. Ja attiecīgais produkts labi izskatās man ir daudz vieglāk to pagaršot. Svarīgi ir arī, lai tas labi smaržo, jo smarža ar garšu ir saistītas. Man citreiz ir tā, ka ēst negribas, bet sajūtot ēdiena labo smaržu domas mainās.
Man liekas, ka man uz mēles ir diezgan daudz garšas kārpiņu, jo man diezgan daudz kas negaršo. Jo vairāk garšas kārpiņu uz mēles, jo lielāka jutība pret garšu, tā es to izskaidrotu. Bet nevar zināt. Esmu lasījusi žurnālos un internetā, ka pie garšas var pierast un, ja tev kāds produkts negaršo ar pirmo reizi, tas nenozīmē, ka tev viņš negaršo. Viss mainās līdz ar apziņu. Tas pats attiecas arī uz ēšanas paradumiem. Ja tu esi izdomājis ēst veselīgi, piemēram, no rītiem graudaugu maizi, no sākuma tā neliksies garšīga, bet ar laiku tu pieradīsi un tā iegaršosies arvien labāk.
Vienreiz, kad es biju ļoti saslimusi, es vispār nevarēju ieēst. Mamma ik pa laikam man nesa šo to, bet nu nekā. Kad pie manis ciemos atnāca draudzene un atnesa manas mīļākās konfektes, arī tās man nekārojās. Reizēs, kad ar mokām iedabūju iekšā mammas atnesto zupu tā likās nekāda, bezgaršīga. Sajūtas bija riebīgas. Liekas, ka gribas kaut ko ēst, bet nevar. Tā es pārliecinājos, ka, ja esi slims apetīte uzreiz mainās.
…
