Man interesantais Jāņa Jaunsudrabiņa darbos

Savā daudzinājumā – Piemini Latviju! autors uzrunā mūs: „Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā. Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.”
Rakstnieks interesanti runā par Latvijas kūpošo zemi un baltajiem vizbuļiem pavasarī, par vasaras naktīm, par bagātu gada laiku – rudeni ar salnu rītiem, par kupenām un ziemas bardzību. Latvija ir mūsu visu Māte.
J. Jaunsudrabiņš darbā "Es stāstu savai sievai" attēlo bēgļu izjūtas un pieredzējumus, aizbraucot no dzimtenes un iekārtojoties uz palikšanu svešumā – Vācijā. Viņš stāsta savai sievai, kā viņi abi devušies bēgļu gaitās. Grūtumu palīdz pārvarēt smaids un smiekli.
…