Māla trauki dzelzs laikmetā

1. Kam un kādi trauki tika izmantoti?

Trauki bija vienkārši - spaiņveida podi, bļodiņas, amforas, kausi. Pārtikas apstrādei un uzkrājumu glabāšanai tika izmantoti liela izmēra apaļi un smaildibena podi, kā arī tika lietotas apaļas vai ovālas bļodiņas ar noapaļotu dibenu. Tie bija izturīgāki salīdzinājumā ar neolīta traukiem, jo tos darināja no māla masas, kurai kā liesinātāju piejauca zvirgzdu piejaukumu, liellopu mēslus. Tas padarīja traukus stiprākus. Trauki tika apdedzināti pavardā.

2. Kāda bija trauku apdare?

Viena no dzelzs laikmeta iezīmēm ir bezripas keramika, vēlajā dzelzs laikmetā sāka izmantot podnieka ripu. Trauku virsma bija diezgan raupja. Māliem piemīcīja liellopu mēslus, lai atvieglotu trauku veidošanas un apdedzināšanas procesus. Visbiežāk izmantotie trauki bija nerotāti spaiņveida podi ar švīkātu un gludu virsmu (švīkātā un gludā keramika). Švīkātajai keramikai virsmu apstrādāja ar zaru vai salmu saišķi, gludajai keramikai virsmu nogludināja ar roku. Latvijas austrumdaļā sastopama keramika ar tekstila nospiedumu uz virsmas (tekstilā keramika). Tekstilajai keramikai virsmu apstrādāja ar auduma gabalu. Latvijas rietumdaļā bronzas laikmeta vidū ieviesās jauns apdares paņēmiens - lai paaugstinātu trauku ūdensnecaurlaidību, pirms apdedzināšanas tos papildus apzieda ar šķidriem māliem (apmestā keramika). …