Vācijā valda protestantu pārsvars kapitāla un uzņēmumu īpašnieku vidū, bet relatīvs pārsvars kapitāla īpašnieku, lielo tirdznieciski rūpniecisko uzņēmumu vadītāju un kvalificēto strādnieku vidū. Tas izskaidrojams ar vēsturiskiem cēloņiem; šajā gadījumā piederība noteiktai ticībai parādās nevis kā ekonomisko parādību cēlonis, bet kā to sekas. 16.gs. daudzi bagātākie un attīstītākie impērijas apgabali pieņēma protestantismu; šā fakta sekas jūtamas līdz mūsu dienām un veicinājušas protestantu sniegtos panākumus cīņā par eksistenci un ekonomisko uzplaukumu. Ekonomiski visaugstāk attīstīto apgabalu nosliece uz baznīcas revolūciju radās, jo tikai ekonomiski attīstītās valstis spēja pieņemt reformāciju. Katolicisma piekritēji pretēji protestantisma deva priekšroku humanitārajai ievirzei, kas izskaidro katoļu nenozīmīgo līdzdalību kapitālistiskajā uzņēmējdarbībā. Arī amatniecībā nodarbinātie katoļi izrāda lielāku interesi palikt par amatniekiem, kamēr protestanti relatīvi lielākā skaitā tiecas uz rūpniecību, kur viņi papildina uzņēmuma kvalificēto strādnieku un kalpotāju rindas. Tātad protestanti dominē, jo viņiem valda ieaudzinātā garīgā savdabība – ģimenes un dzimtenes reliģiskās atmosfēras noteiktā audzināšanas virzība, kas nosaka profesijas izvēli un turpmākās profesionālās darbības veidus. …