Mākslas uztveres socioloģiskie aspekti.Simbols, lauks, kods, uztvere

Māksla ir kultūras forma, kas ir pievērsta īstenības materiāla un pašas mākslas inspirēta materiāla estētiskajai apguvei, balstās uz cilvēka radošo iztēli un tieksmi garīgi iepazīt pasauli.
Māksla izmanto nosacīti tēlainus izteiksmes līdzekļus un paņēmienus. Ne velti to dēvē par “domāšanu tēlos”, kaut gan mākslā var konstatēt arī racionālos elementus.
Mākslas tēli verbāli, vizuāli, skaņu veidā, plastiski imitē reāli sastopamus vai izdomātus objektus, procesus, kolīzijas, sajūtas utt., lai radītu apziņas un rīcības etalonus estētiskajā, didaktiskā un sociāli idejiskā nolūkā.
Mākslas tēli cilvēku dzīvē tādējādi veic noteiktas funkcijas, akcentējot dažāda rakstura (morāla, sociāla, filozofiska u.c.) problēmas mākslas tēlu autora emocionāli spilgtā un iedarbīgā interpretācijā.
Mākslas mērķis ir apvienot cilvēkus, balstoties uz kopīgām izjūtām, emocionālajiem pārdzīvojumiem, morālajām, estētiskajām, sociālajām nostādnēm.…