1. Manierisms - attiecināts uz Eiropas mākslu laika periodā no 1515. līdz 1610. gadam.
• Stilam raksturīgais – Tā bija apzināta pretestība dižrenesanses klasiķu deklarētajai estētikai, kas izpaudās kā tendence uz dažādiem pārspīlējumiem gan saturā, gan formā. Šā stila atbalstītāji mākslā ignorēja reālās dabas formas, tās savā iztēlē radoši pārstrādāja, apzināti deformējot ķermeņa proporcijas un radot pašmērķīgi izsmalcinātas pozas un rakursus. Autori centās vairāk attēlot šķietami vēsus, nepieejamus materiālus-labprāt uzmanību pievērsa bruņām, tērpiem un maskām nekā cilvēka sejai un ķermenim. Pazīmes: samākslotība, metaforiskā domāšana, alegorija un simbolu pārbagātība, kontraposts, pārspīlēti pagarinātu ķermeņa proporciju lietojums, neirotisks satraukums, serpentīnveida figūras.
• Virzieni, kuros izpaudās – glezniecībā, tēlniecībā, arhitektūrā.
• Vieta kur pastāvēja – Francija, Itālija, arī citviet Eiropā.
2.Romānika - Laiks 11.- 13.gs.
• Stilam raksturīgais - Galvenās tā laika celtnes ir baznīca- cietoksnis un pils- cietoksnis. Galvenais kompozīcijas elements šīm ēkām ir tornis- donžons (liels, brīvstāvošs tornis viduslaiku pilī, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas).Tēlniecībā galvenais bija ideja, arhitektūrā - noapaļotas arku formas, smagnējība, vienkaršība. Raksturīgi timpanons.Figūrām trūka plastiskuma, tās bija plakanas, neatbilda dabiskajām proporcijām.
• Virzieni, kuros izpaudās- Vairāk izpaudās arhitektūrā.
• Vieta kur pastāvēja - Vācijā, Anglijā, Spānijā, Francijā.
…