Cēsu festivāls nebūtu iespējams, ja Cēsu pašvaldība un kultūras institūcijas nestrādātu roku rokā ar Rīgas kultūras menedžmenta profesionāļu komandu. Ir ļoti svarīgi samazināt vienas puses provinciālismu un otras puses ambīcijas, cēsniekiem pierādot, ka tas nav lokāls festivāls tikai savējiem, bet rīdziniekiem – ka arī mazpilsētā var notikt augstvērtīgi mākslas pasākumi.
Bonuss ir pašu pilsētnieku gatavība mākslas uztvert, interese baudīt mākslu. Cilvēkam nav jābūt mākslas ekspertam, taču - jā, viņam jābūt tolerantam, gatavam uztvert jauno mākslu. Alus brūzī mēs redzējām, ka nāk pensionāri, vienkāršie Cēsu iedzīvotāji un skatās vietumis diezgan provocējošu mūsdienu mākslas ekspozīciju, un viņi nav agresīvi, neprotestē, nesaka: „Mēs arī tā protam.” Galvenais ir interese. Viss pārējais sekos pēc tam.
Fiziskā vide - Būtiski arī, lai vietā, kur notiek festivāls, būtu atbilstoši infrastruktūras objekti: laba koncertzāle, izstāžu zāles un tamlīdzīgi. Nepieciešamas arī kvalitatīvas viesnīcas, kafejnīcas u.tml. Cēsīm ir paveicies, tāpēc mēs pilnīgi noteikti zinām, ka šo festivālu varēsim turpināt un tas notiks arī nākotnē. Pirmajam festivālam tika piesaistīti vairāki populāri vārdi, vairāk pazīstamu zīmolu, lai pievērstu uzmanību un dabūtu šos sešpadsmit tūkstošus cilvēku. Nākamajā festivālā jau varēs atļauties kaut ko ne tik populāru, vairāk inovatīvu, jo cilvēki tam jau būs gatavi, zinās, uz ko brauc. Un tad viņu, festivāla apmeklētāju, var vārda tiešajā nozīmē inficēt ar mūsdienu mākslu un projektiem.
…