Pašlaik galvenais Latvijas maksātnespējas jomu regulējošais tiesību akts ir Latvijas Republikas Civilprocesa likuma 46. nodaļa, 1996.gada likums ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’, likums ,,Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā’’, likums ,,Par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtību pārrobežu maksātnespējas gadījumos’’ kā arī virkne Ministru kabineta noteikumu, kuri regulē atsevišķus maksātnespējas jomas jautājumus – administratoru iecelšanu, darbinieku prasījumu pieņemšanu, izskatīšanu un apmierināšanu, maksātnespējas procesa finansēšanu, kā arī citus jautājumus.
Turpmāk darba autore piedāvā aplūkot nedaudz tuvāk Latvijas Republikas maksātnespējas procedūras galvenos aspektus un maksātnespējas procedūras dalībnieku tiesisko stāvokli ievērojot izmaiņas, kuras ir ieviestas Latvijas tiesību aktos pēc iestāšanos Eiropas Savienībā.
2.1.LATVIJAS REPUBLIKAS MAKSĀTNESPĒJAS PROCESA VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
2.1.1. MAKSĀTNESPĒJAS JĒDZIENS UN MAKSĀTNESPĒJAS PAZĪMES
Saskaņā ar likuma ,,Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju’’ 1.panta 10.daļu, ar jēdzienu maksātnespēja tiek apzīmēts ar tiesas spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj nokārtot savas parādu saistības. Jēdziens ,,maksātnespēja’’ faktiski ietver sevī divus galvenos parādnieka maksātnespējas definējumus:
pirmkārt, tas ir parādnieka stāvoklis, kuru konstatē tiesa, par to pieņemot attiecīgu spriedumu;
otrkārt, tas ir parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parādu saistības.
Izvērtējot doto definīciju, jānorāda, ka ne jebkurš parādnieka stāvoklis, kad tas nespēj nokārtot savas parādu saistības, var kļūt par pamatu maksātnespējas procesa uzsākšanai. Kā rāda prakse, lielākā daļa gan Latvijas, gan citu valstu uzņēmumi pašlaik strādā izmantojot samērā plašas un nereti arī ļoti izdevīgs kreditēšanas iespējas, piemērām, uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstībai, turklāt tirgū plaši tiek pielietota preču realizācija, piedāvājot gan pircējiem, gan darījumu partneriem preces uz nomaksu, vai preces uz realizāciju. Neapmaksāto preču vērtība tiek atspoguļota parādnieku bilances pasīvu pastenos, līdz ar ko veido parādu saistības. …
