Makrosocioloģijas teorijas

Makrosocioloģija nevar izskaidrot daudzas lietas, tādēļ ir mikrosocioloģija, bet ir vēl 3. līmenis mezosocioloģija, kas ir starp mikro un makro.

Marks līdz 90jaiem gadiem bija viscitētākais autors pasaulē. Marksam ir interesanti teksti par cilvēku. Marks bija ģēnijs neveiksminieks, viņš mēģināja visu – literatūru, ekonomiku, filozofiju, sociālās zinātnes u.c., universitātē darbu neviens nedeva, bērni dzīvoja nabadzībā. Engelsa daudzas idejas kalpoja par sākumu Marksam. Engels arī pirmais interpretēja Marksu, jau pēc viņa nāves.

ALTISĒRS (Althusser)
(1918-1990) pirmais marksists. Attīstīja strukturālo marksismu. Nožņaudza savu sievu – viņam bija šizofrēnija. Viņam nepatika marksismā tas, kas balstās uz hēgelismu. Marks ir jāskatās kopējā skatā, nevis jāliek akcents uz sākotnējiem darbiem. No sākuma Freids ietekmēja marksismu un tiek lietots vārds determinācija. Viens no totalitātes izpausmes veidiem ir ideoloģija (stingri vēršas pret izglītību).

GRAMSCI (1891-1937)
Antonio Gramši. Itāļu domātājs – rakstnieks, politiķis, žurnālists. Ir bijis cietumā. Viņa ārpolitika bija neveiksmīga. Provocēja fašismu (Itālijā). Ļoti veiksmīgs iekšpolitikā – novirzīja līdzekļus ceļu, skolu būvei. Pirmais sāka 5u gadu plānu – valsts attīstības plānu. Monitārā politika. „Patika” karot, to darīja daudz. „Cietuma burtnīcas” viens no A Gramši darbiem. Revolūcija pret „kapitālu” (pret Marksa grāmatu). Ir jāskata ne tikai kapitāla ražošanas problēmas kā to darīja, bet jāpievēršas arī kultūrai. Viens no pamatjautājumiem ir kultūras hegemonija – kā kultūra veidojas.
Izvirzīja daudzas idejas par intelektuāļiem. Pēc viņa domām intelektuāļi gan kļūst, gan nekļūst par sabiedrības līderiem. „Organisko intelektuāļu teorija” – viens no darbiem. Parādās tēma par kultūras sabiedrību (piemēram, labējie, kreisie). Atstāj lielu iespaidu uz Fuko, jo viņš vēroja kādu iespaidu atstāj disciplīna, baznīca, grēksūdze u.c.…