Makroekonomikas galvenais uzdevums ir noskaidrot un formulēt tautsaimniecības funkcionēšanas teorētiskos pamatprincipus. Lai to varētu izdarīt, nepieciešama ekonomisko procesu, kā arī to rezultātu analīze un izvērtējums. Analīzei vispirms vajadzīga ekonomiska informācija, kuras kvalitāte zināmā mērā noteiks arī pieņemto lēmumu realizāciju. Informācija ir nepieciešama arī valsts ekonomiskās politikas izstrādāšanai, jo lai to varētu veikt, ir jābūt skaidram priekšstatam par pašreizējo situāciju tautsaimniecībā. Tā kā ekonomiskās darbības pamatā ir ražošana, tad svarīgi ir noteikt tās apjomu tautsaimniecībā.
Viens no svarīgākajiem tautsaimniecības rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts IKP. Tas ir gada laikā valsts teritorijā saražotais galaprodukts neatkarīgi no ražotāju valstiskās piederības. Pēc būtības ļoti tuvs iekšzemes kopproduktam ir nacionālais kopprodukts NKP. Tas ir valsts patstāvīgo iedzīvotāju gada laikā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība, gan mītnes zemē, gan ārzemēs.
Taču starp šiem rādītājiem pastāv zināma atšķirība. Aprēķinot nacionālo kopproduktu, ņem vērā arī ārzemēs izvietoto filiāļu produkciju un iedzīvotāju saņemtos ienākumus, bet, nosakot iekšzemes kopproduktu, aprēķina visu valsts teritorijā saražoto, neatkarīgi no tā, kādu valsti ražotāji pārstāv. Minētie rādītāji pēc apjoma būtiski neatšķiras, taču to savstarpējo sakarību ietekmē no ārzemēm ienākošās un no valsts izejošās naudas plūsmas. Lai aprēķinātu kopējo ražošanas apjomu, jāraugās, lai visi gada laikā saražotie labumi tiktu iekļauti aprēķinos tikai vienu reizi. To var panākt, ja kopprodukta aprēķinos ņem vērā tikai gala produktu tirgus vērtību.
…