Makroekonomiskā nestabilitāte
Makroekonomiskā stāvokļa raksturošanai lieto trīs galvenos rādītājus:
1.ekonomikas izaugsmi;
2.nodarbinātību;
3.cenu līmeni.
Ja IKP pastāvīgi palielinās, sabiedrībā ir pilnīga nodarbinātība un vidējo cenu pieaugums ir nomināls, tas nozīmē, ka ekonomika funkcionē normāli. Taču, ja sākas ekonomikas lejupslīde, samazinās preču un pakalpojumu ražošana, strauji pieaug bezdarbs un inflācija, tas nozīmē, ka valstī ir izveidojusies makroekonomiskā nestabilitāte. Ekonomiskā nestabilitāte skar ne tikai ražošanu, bet arī visas ar to saistītās dzīves sfēras - iedzīvotāju nodarbinātība, viņu ienākumi, preču piegāde tirgū, akciju cenas fonda biržā, jaunu uzņēmumu un dzīvojamo māju celtniecība u.c.
Ekonomiskās aktivitātes cikls
Ikgadējais reālā IKP pieauguma temps vislabāk raksturo valsts ekonomikas izaugsmi. Ja ik gadu notiek pieauguma tempa palielināšanās, tas nozīmē, ka arī iedzīvotāju ienākumi pastāvīgi palielinās un tiem ir lielākas iespējas iegādāties preces un pakalpojumus. Valdība var vairāk līdzekļu novirzīt iedzīvotāju veselības aprūpei, izglītībai, zinātnei, ceļu būvei un citu vajadzību apmierināšanai. Rezultātā tas nodrošina sabiedrības attīstību un iedzīvotāju dzīves līmeņa vispārēju pieaugumu. Līdz ar to valsts ekonomikas nepārtrauktā attīstībā ir ieinteresēta jebkura valdība. Taču ekonomikas izaugsme notiek nevienmērīgi. Reālais IKP no gada uz gadu var strauji pieaugt, kā arī reizēm samazināties. Tas nozīmē, ka ekonomikas attīstībai piemīt ciklisks raksturs, šīs parādības izskaidro ekonomikas attīstības cikla teorija.
Ekonomiskās aktivitātes cikls nozīmē to, ka ekonomikas attīstība norit cikliski, periodiski mainoties produkcijas ražošanas uzplaukuma un krituma posmiem.
Ekonomiskās aktivitātes cikls sastāv no četrām fāzēm:
virsotnes jeb uzplaukuma - šajā fāzē ekonomiskā aktivitāte sasniedz savu maksimumu. Tiek uzskatīts, ka ražošana atrodas savas attīstības virsotnē tad, kad pastāv pilnīga nodarbinātība, gandrīz visas ražošanas iekārtas ir noslogotas, reālā IKP pieaugums ir visaugstākais. Šajā fāzē izdevumi personiskam patēriņam, investīcijām un citām vajadzībām ir ļoti augsti. Taču līdz ar pieprasījuma pieaugumu, sāk veidoties darbaspēka, izejvielu trūkums, cenas sāk celties un cilvēku darbīgums mazināties. Tas liecina, ka ražošanas iespējas jau ir izsmeltas un sākas ekonomikas lejupslīde.…
