Ekonomika – dod zināšanas par to, kādā veidā cilvēki izmanto ierobežotus resursus, lai maksimāli apmierinātu savas vajadzības.
Mikroekonomika – dod zināšanas par individuālās saimnieciskas vienības – atsevišķas firmas, mājsaimniecības – rīcību tirgū.
Makroekonomika – mācība par visu ekonomikas subjektu – mājsaimniecību, uzņēmumu, vadības un ārzemnieku – kopdarbību tautsaimniecības līmenī.
Makroekonomikas teorija ir modelis – vienkāršots realitātes apraksts, kas parāda, kā tautsaimniecība darbojas kopumā.
Pamatlicējs – Dž.Keins. „Nodarbinātības, procentu un naudas teorija”.
Pirms tam tika uzskatīts, ka ir brīva ekonomika, kam nav vajadzīga, kam nav vajadzīga valsts iejaukšanās. Keins pievērsa uzmanību monetārajai politikai. šajā kursā Keina un monetāristu teorijas.
Pētījumu objekts – tie subjekti, kuru rīcību pēta makro līmenī:
mājsaimniecības;
firmas;
valdība;
ārvalstu sektors;
Pētījumu objekti:
ražošanas resursu tirgus;
darba tirgus;
gala preču un pakalpojumu tirgus;
finanšu tirgus.
Mehānisms, kas nodrošina līdzsvaru – kopējais piprasījums vienāds ar kopējo piedāvājumu.
AD=AS
Pētījumu priekšmets – visu minēto subjektu rīcības motīvi.
Pētīšanas metodes
Vispārējās metodes:
pozitīvā (saistās ar faktiem, kas notiek patiesībā) un normatīvā (kā jābūt – izstrādā principus un metodoloģiju);
indukcijas (no faktiem uz teoriju) un dedukcijas (no teorijas uz reālo dzīvi);
analīzes un sintēzes;
vēsturiskā loģiskās saiknes metode.
Specifikās metodes:
sakopošana;
modelēšana;
līdzsvarotības princips.
Sakopošanas metode: makroekonomika pēta apkopoto subjektu rīcību.
Modelēšanas metode: vienkāršots realitātes apraksts, kas parāda kā tautsaimniecība darbojas kopumā, bez nacionālajām īpatnībām.
Vispārējā ekonomiskā līdzsvara nodrošināšana (Valrasa likums): ja visos tirgos izņemot vienu ir nodrošināts līdsvars, tad arī tas tirgus, kas nav līdsvarots, ir līdzsvara stāvoklī.
Visus mainīgos lielumus iedala ārējos un iekšējos.
Ārējie ietekmē attīstību no ārienes.
Iekšējie noris pašā ekonomiskajā sistēmā.
Laika faktors – paredzējumi.…
