Makroekonomika. Mikroekonomika

Ar jēdzienu „ražošana” visbiežāk saprot fiziska objekta- auto, mēbeļu vai lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Savukārt ekonomikā šim jēdzienam ir daudzpusīgāka nozīme. Ražošana pastāv tikai tad, ja ir jāapmierina cilvēku vajadzības. Par ražīgu darbu uzskata tādu darba veidu, kas palīdz apmierināt cilvēku vajadzības, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. Ražošana sevī ietver preču un pakalpojumu izlaidi.
Jebkurā attīstītā sabiedrība pastāv maiņa. Ne visi cilvēki var ražot visas nepieciešamās lietas, lai uzturētu savu dzīves līmeni. Lielākoties, strādājošie ir specializējušies kādā veidā. Ir tādi cilvēki, kas savu darbadienu pavada, ražojot mazu daļu no galaprodukcija, bet citi specializējas un pilnveido sevi kādā konkrētā pakalpojuma sniegšana. Strādājošie speciālisti sagādā un nodrošina augstu dzīves līmeni, jo pastāv sistēma, kas dod iespēju saražoto produkciju apmainīt pret citu speciālistu precēm un pakalpojumiem.
Bagātība sastāv no preču krājumiem, kuriem vērtība tiek izteikta naudas izteiksmē. Tā ietver tādus aktīvus kā mājas, zemi, rūpnīcas, veikalus, mašīnas un cita veida personīgo īpašumu. Ar jēdzienu „personiskā bagātība” ekonomika saprot kā fizisko personu īpašumus. Personiskajā bagātībā ietver zemi, mājas, mākslas darbus, dārglietas, kā arī finansu aktīvus. Sabiedriskā bagātība sastāv no aktīviem, kas pieder sabiedrības kopīpašumā, tā iever ceļus, slimnīcas, skolas. Nacionālā bagātība ir bagātību summa, kas ir valsts pilsoņu īpašuma, neskatoties uz to vai tās ir personīgais vai sabiedrības īpašums.
Bagātība ir aktīvu krājums, kuriem ir naudas novērtējums, bet ienākumi ir naudas plūsma. Ienākumi tiek definēti kā naudas summa, kas ir nopelnīta jeb arī saņemta konkrētā laika posmā, visbiežāk laika posms ir viens gads. …