Atvērtās ekonomikas būtība. Ekonomika, kura ir saistīta ar ārvalstīm eksporta, importa, finanšu operāciju veidā. Valsts, kurā visi pilsoņi bez ierobežojumiem var veikt operācijas starptautiskajos preču un kapitāla tirgos. Pastāv liela atvērta ekonomika un maza atvērta ekonomika. Liela – ekonomika, kurā procentu likme veidojas iekšējo ekonomisko procesu rezultātā; ekonomika, kas ir spējīga būtiski ietekmēt starptautiskā tirgus stāvokli un pasaules procenta likmi. Maza – ekonomika, kurā procentu likmi ietekmē pasaules finanšu tirgus nosacījumi; ekonomika, kuras nelielie izmēri neļauj tai būtiski mainīt pasaules tirgus norises.
Starptautiskie ekonomiskie sakari. Saimniecisko sakaru sistēma starp atsevišķo valstu nacionālajām ekonomikām veido starptautisko tirgu sistēmu. Starptautiskais tirgus: st. preču tirgus; st.kapitāla tirgus; st.valūtas tirgus; starptautiskais darbaspēka tirgus.
Ārējo ekonomisko sakaru veidi: ārējā (starptautiskā) tirdzniecība; zinātniski tehniskie sakari; ražošanas sakari; valūtas, finanšu un kredīta sakari; starptautisko ekonomisko organizāciju darbība (transnacionālās bankas, pasaules banka, Pasaules Tirdzniecības organizācija, Starptautiskais Valūtas fonds); valsts sadarbība atsevišķu saimniecisko problēmu risināšanā.
Ārējā tirdzniecība. Būtība, mērķis – ir līdzeklis, ar kura palīdzību valstis var attīstīt specializāciju, paaugstināt savu resursu ražīgumu un rezultātā paaugstināt kopprodukta ražošanas līmeni, celt dzīves līmeni. Princips – specializējoties, valsts efektīvi ražo un pārdot vienas preces, lai nopirktu no citām valstīm tās preces, kuras neražo vispār vai neražo tik efektīvi. Ārējās tirdzniecības ekonomiskie pamati: 1.ekonomiskie resursi pasaulē sadalīti nevienmērīgi; 2.dažādu preču efektīva ražošana prasa dažādas tehnoloģijas un resursu kombinācijas. Veidi: preču materiālā apmaiņa; tehnoloģiju apmaiņa; licenču, patentu apmaiņa; inženiertehnisko pakalpojumu apmaiņa; starptautiskās nomas operācijas; starptautiskais tūrisms; konsultatīvie pakalpojumi.…
