Mākoņi ir atmosfēras ūdens tvaiku kondensēto produktu sakopojums sīkos ūdens pilienos vai ledus kristālos lielā daudzumā. Mākoņiem ir svarīga nozīme ūdens riņķojumā dabā, tie var pārvietoties tūkstošiem kilometru attālumā, līdz ar to pārnesot un pārdalot milzīgas ūdens masas.
Mākoņiem ir būtiska nozīme mūsu klimatā, jo tie regulē Saules enerģijas daudzumu, kas nonāk līdz Zemes virsmai un Zemes enerģijas daudzumu, kas atstarojas atpakaļ Visumā. Jo vairāk enerģijas uztver mūsu planēta, jo siltāks ir klimats. Jo mazāk enerģijas nonāk līdz zemei, jo kļūst aukstāks.
Ja nebūtu mākoņu, nevarētu rasties ne lietus, ne sniegs vai krusa. Mākoņi ir viens no dabas brīnumiem, tiem var būt visdažādākās formas un veidi: mazi un balti; tumši un draudoši; kā kokvilnas pogaļas vai milzīgas saulespuķes; plāns palags vai bieza sega; balti, pelēki, zaļi vai melni - cēli sarkani vai maigi rozā, kad saules stari atstarojas tajos neilgi pirms saulrieta.
Ilga mākoņu eksistence izskaidrojama ar daļiņu lēnu krišanu (pilieni 1-10 mm rādiusā krīt ar ātrumu 0,05 - 1,2 cm/s), augšupejošā gaisa turbulentā kustība veicina ūdens tvaika pieplūdi un jaunu daļiņu veidošanos).
Mākoņus pēc to formas iedala 10 galvenajos veidos, katru no kuriem iedala vēl sīkāk. Mākoņiem ir starptautiski pieņemti latīniskie nosaukumi, katram latīniskajam nosaukumam ir dots savs apzīmējums. Apzīmējums sastāv no diviem, bet sīkākajā klasifikācijā arī no trīs burtiem. Pēc atrašanās augstuma mākoņus iedala četrās grupās - augstajos, vidējajos, zemajos un vertikālajos mākoņos. Augstie mākoņi atrodas 6-13 km augstumā, vidējie mākoņi atrodas 3-7 km augstumā, bet zemie mākoņi atrodas no zemes virsmas līdz 2 km augstumam. …
