Sakarā ar lielo skaitu, izplatību un daudzveidību kukaiņiem ir liela nozīme dabā un cilvēka dzīvē.
Nav neviena sauszemes dzīvnieka, kura dzīve nebūtu saistīta ar kukaiņiem: vieniem tie noder barībai, no citiem kukaiņi pārtiek paši, parazitējot vai uzbrūkot.
Ziedaugu apaugļošanās ir atkarīga no kukaiņiem, kas, pārnesdami putekšņus, apputeksnē augus. Kas notiktu, ja kukaiņi – augu apputeksnētāji – pēkšņi pazustu vai arī ja to nekad nebūtu bijis? Augu valsts tad kļūtu daudz nabadzīgāka un sastāvētu tikai no skuju kokiem, graudzālēm, sūnām, ķērpjiem un dažiem mikroskopiskiem augiem, nevarētu attīstīties augļi, nebūtu skaisto ziedu, augu valsts kļūtu pavisam nabadzīga. Eiropā apmēram 80% ziedaugu apputeksnē kukaiņi. Ja šie kukaiņi pēkšņi izzustu, tad tā būtu viena no lielākajām katastrofām, kādas vien var piemeklēt mūsu planētu.
Daudzu kukaiņu sugu īpatņi attīstās, barodamies ar mēsliem, bojā gājušajiem augiem un dažādām dzīvnieku un augu atliekām.
Savukārt, visiem kultūraugiem ir kaitēkļi – kukaiņi. Starp kukaiņiem ir arī lopkopības kaitēkļi: asinssūcēji, slimību izplatītāji, parazīti.
Daudzi kukaiņi ir kaitīgi cilvēkam. Cilvēku var sakost odi, dunduri, sirseņi; dzēlēj odi izraisa slimību – malāriju, mušas pārnēsā vēdertīfa, dizentērijas un citu zarnu trakta slimību ierosinātājus. Tāpat cilvēku apgrūtina prusaki, blusas, utis u.c. kukaiņi.
…
