Pēc G. Lebona domām, dzīvīgums var īstenoties pa diviem ceļiem: caur valodu un tēlu. Valoda ir līdzeklis, kas pūļa locekļiem izraisa noturīgas, emocionāli piesātinātas idejas - tēlus. Tādēļ ļoti nozīmīga ir vārdu, kuri var nodrošināt pūļa iedvesmošanu un ietekmēšanu, izvēles problēma. Šo vārdu izvēlē, pēc G. Lebona domām, jāņem vērā, lai to nozīmē būtu asociācijas, kas saista tagadni ar pagātni, vecās attieksmes ar jaunām situācijām, un lai rezonētu vēsturiskā emocionālā atmiņa. Tā, piemēram, publisko uzstāšanos reizēs daudzkārtēja tādu īsu tēlu, ka «Franciju - francūžiem» vai «Visu zemju proletārieši, savienojieties!» lietošana pūli ietekmēs spēcīgāk nekā vēsturiski saturiskā, loģiskā analīze par francūžu dzīvošanu Francijas teritorijā vai proletariāta dzīves grūtībām. (Vorobjovs, 2002)
Atkārtošanās - mehānisms, kas, pēc G. Lebona uzskatiem, ideju - jēdzienu pārvērš darbībā. Atkārtošanās var īstenoties tikai tad, ja izpildīta virkne nosacījumu. Visas teorijas, programmas un doktrīnas jāizklāsta īsā, saprotamā, tēlainā veidā, bet ne kā loģiska, stingra spriedumu virkne. Pūlim nav laika un iespējas izzināt visus argumentus, ciparus, izvērtēt ikvienu «par» un «pret». Vadonis ar pūli tiekas laukumos, ielās, stadionos vai citur - vietās, kur nevienam pūļa loceklim nav iespēju loģiskai, intelektuālai darbībai. Tādēļ ziņām, kas sniegtas pūlim, jābūt elementāri uzskatāmā veidā, bieži un ilgi atkārtojamām. Vienkāršs apalvojums, bez kādiem pierādījumiem un prāta slēdzieniem, ir viens no visdrošākajiem līdzekļiem, kā pūļa dvēselē iedabūt vienu vai otru ideju. Jo vienkāršāks ir apgalvojums, jo lielāku iespaidu tas atstāj uz pūli. (Vorobjovs, 2002) G. Lebons uzsvēra, ka idejas, kas iedvešamas pūlim, var kļūt iedarbīgas, ja tās ietērpj vienkāršā formā, nemitīgi atkārtojot, - tas labāk iedarbojas un zemapziņu. Atkārtojot, ideja tās tik dziļi nogulstas pūļa prātos, ka beidzot tas tās pieņem kā pierādītu patiesību un attiecīgi no tā izriet mūsu darbības. (Lebons, 2002)
…
