Vārds magnēts parasti saistās ar darbību, kur viena lieta spēcīgi pievelk sev klāt citu(us) priekšmetu(us). Tā jau arī ir. Šis magnēts, kas tik spēcīgi pievelk citus priekšmetus, parasti ir dzelzs rūdas gabaliņš. Dzelzs rūdai ir vienreizēja spēja pievilkt sev klāt dzelzs, tērauda, niķeļa un dažādus citus metālu ķermeņus. Šo rūdas gabalu īpašību nosauca par magnētismu, bet rūdas gabalu- par magnētu. Bet pats vārds “magnēts” cēlies no senās Grieķijas pilsētas Magnēsijas nosaukuma, kuras apkārtnē raka dzelzs rūdu.
Gandrīz ikvienam ķermenim ir divi gali, arī magnētam tie ir. Bet magnētam šiem galiem ir speciāli nosaukumi. Viena magnēta gala nosaukums ir ziemeļpols, kuru apzīmē ar burtu N cēlies no franču vārda Nord- ziemeļi. Un ziemeļa galu parasti krāso zilu vai melnu. Taču otram magnēta gala nosaukums ir dienvidpols, kuru apzīmē ar burtu S cēlies no franču vārda Sud- dienvidi. Tomēr dienvidu galu parasti krāso sarkanu. Tomēr neskatoties uz krāsām varam noteikt, kur magnētam ir ziemeļpols un kur- dienvidpols. Vien būs nepieciešams magnēts, diegs un vieta, kur magnēts varētu brīvi, netraucēti karāties. Paņemiet magnētu iekariet diegā un pēc tam diegu, kurā ir iesiets magnēts, iestipriniet kādā statīvā. Pēc tam magnēts sāks kustēties, un pēc kāda brītiņa tas gals, kurš tiks pavērst ziemeļu virzienā ir magnēta ziemeļpols, bet tas kurš pret dienvidiem- dienvidpols (skatīt pielikuma attēlu 1).…
